Ukraiņu un latviešu bērni kopīgos vasaras priekos. FOTO: no albuma
Nometne Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem “Cīrulīši” notiek jau sesto vasaru.
Vineta Stīpniece, nometnes vadītāja, atzīst, ka pasākuma nākotne, ko īsteno projekta ietvaros, nav zināma – viss atkarīgs no plānotā finansējuma. “Ja raugāmies uz aizvadītajiem gadiem, kad nometnes notikušas, tad jāteic, ka izmaiņas jūtamas tieši ukraiņu bērnos – viņu progresā. Ja pirmajā gadā mums, audzinātājiem, bija jāizskaidro katrs vārds latviešu valodā, tad tagad jau vairums ukraiņu bērnu pietiekoši labi saprot latviešu valodu. Šajā gadā nometne notika latviešu valodā, iztulkojot tikai nesaprotamo. Bērni no Ukrainas pirmajos gados bija vairāk satraukti, visvairāk jau par notiekošo karadarbību mājās. Tagad ikdienā kara tēmu Ukrainā nepieminam, cenšamies baudīt kopā būšanu nometnē,” viņa pastāsta. “Lielākā daļa bērnu pie mums arī ierodas atkārtoti, daži jau sesto reizi, tāpēc viņiem šeit ir sava veida “otrās ģimenes” sajūta, bērniem ir pazīstama vieta, cilvēki, nav satraukuma.”
Katru gadu gan nometnē mainās latviešu bērni. “Cenšamies dot iespēju katru vasaru citiem, lai mazliet būtu arī pārmaiņas,” paskaidro V.Stīpniece. Jautāta, vai šo gadu laikā ir nācies saskarties ar kādiem izaicinājumiem, viņa atzīst, ka tādu nav bijis, tomēr pirmajā gadā ir bijis grūtāk strādāt. “Iespējams, esam abpusēji saraduši. Sākumā šķita, ka ukraiņu bērniem ir cita izpratne par to, ko nozīmē klausīt pedagogus, audzinātājas, reizumis negāja viegli. Tagad jau tas mainījies un nekādu domstarpību, incidentu nav bijis,” piemetina nometnes vadītāja. Viņa arī teic, ka šo gadu laikā bijusi lieliska sadarbība starp visiem nometnes pedagogiem – Lailu Meluškāni, Juriju Vaido un pašu Vinetu. Viņa arī saka lielu paldies par atbalsu Cēsu novada pašvaldībai, jo īpaši Dzintrai Kozakai.
Komentāri