Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Sokrata tiesa un nāvessods bijuši “pamatoti”

Lielbritānijā veikts pētījums liecina, ka Sokrata tiesas prāva notika saskaņā ar tā laika likumiem, atspēkojot pieņēmumu, ka sengrieķu filosofa nāve bija viena no lielākajām tiesas kļūdām. Jāpiebilst, ka šāds pētījums tikai kārtējo reizi apliecina, ka akla kalpošana likuma burtam ne vienmēr nodrošina taisnīgu tiesu. Arī mūsdienās. Gadsimtu garumā vēsturnieki attēlojuši 399.gadā p.m.ē. notikušo Sokrata tiesas prāvu kā nejēdzību, kurā viņa neizglītotie līdzpilsoņi izvirzīja viņam pašu izdomātas apsūdzības. Sokrats tika atzīts par vainīgu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā, un viņam piesprieda nāvessodu, kuru viņš izpildīja, iedzerot velnarutka indi. Tomēr Kembridžas universitātes profesors Pols Kārtledžs secinājis, ka tiesa noritēja likumīgi un Sokrats patiešām bija vainīgs. “Visi zina, ka grieķi izgudroja demokrātiju, taču tā nebija tāda demokrātija, kādu mēs to pazīstam šodien,” norādīja Kārtledžs. “Sokratam izvirzītās apsūdzības mums šķiet absurdas, taču Senajās Atēnās cilvēki patiešām ticēja, ka tās kalpo sabiedrības labumam.”

Tradicionāli vēsturnieki uzskatījuši, ka, atklāti kritizējot prominentus Atēnu politiķus, Sokrats iemantoja sev ienaidniekus, kas ar tiesas palīdzību tika no viņa vaļā. Sokrats tika padarīts par grēkāzi, vainojot viņu vairākās Atēnas piemeklējušās nelaimēs – viņš tika atzīts arī par mēra un militāras sakāves vaininieku.

Tomēr Kārtledžs norādījis, ka daudzi pilsētas iedzīvotāji uzskatīja, ka tās ir zīmes, kas liecina, ka dievus aizvainojis kāds nevēlams sabiedrības loceklis, un Sokrats, kas apšaubījis daudzu dievu autoritāti, atbilda šim raksturojumam. Zinot, ka dievi ir sadusmoti un, iespējams, drīzumā atēniešus gaida jaunas nelaimes, apsūdzēt viņu bezdievībā bija ne tikai atbilstoši, bet arī nepieciešami, aizstāvot sabiedrības intereses.

Pētījuma autors secinājis arī, ka Sokrats bija lielā mērā līdzdalīgs soda veida izvēlē. Atēnu likumdošana paredzēja, ka šāda veida tiesas prāvās apsūdzētais var pats izvēlēties savu sodu. Sākotnēji Sokrats atjokojis, ka viņu vajadzētu atalgot, un beigās piedāvājis nelielu naudas sodu, taču zvērinātie nesaskatīja tajā neko smieklīgu un piesprieda viņam nāvessodu. “Atbrīvojoties no viņa, atēniešu acīs sabiedrība tika attīrīta un no jauna apstiprināta,” atzina Kārtledžs.

Pētījums ir iekļauts Kārtledža jaunajā grāmatā “Ancient Greek Political Thought in Practice”.

tvnet/LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi