Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Piebalgas pakalnos der bioloģiskā saimniekošana

Sarmīte Feldmane
Dene

Paaudzes. Jaunpiebaldzēni Valda, Daiga un Artūrs – katram savs ceļš dzīvē, bet dzimtas mājā saim­nieko visi kopā. FOTO: Sarmīte Feldmane   

Jaunpiebalgas “Jaunskanuļos” mostas pavasaris un līdz ar dzērvju kliedzieniem pakalnos sākas kārtējais darba cēliens.

“Pagājušais gads bija ļoti sarežģīts, iepriekšējais arī. Ja par kilogramu piena var saņemt ap 50 centiem, ar to var dzīvot. Spēk­barība nav kļuvusi dārgāka,    degvielas cena stabila. Pērnruden gaļas cena ļoti palielinājusies, nopirkt govis tagad ir dārgi,” situ­āciju saimniekošanā vērtē Valda Dzene.

“Jaunskanuļi” ir bioloģiskā saim­niecība tāpat kā lielākā daļa kaimiņu. Jaunpiebaldzēniete atzīst, ka Piebalgā tā ir piemērotākā lauksaimniecība, tāpat kā nelielas saimniecības. “Tā pierasts un ir pašsaprotami,” uzsver V.Dene un atzīst, ka arī dokumentācija šķiet vienkāršāka nekā konvencionālajām saimniecībām,    ekoshēmas saprotamas. Viņa atklāj, ka pirms vairākiem gadiem, kad bioloģiskajai lauksaimniecībai mainījās noteikumi, bija lielā neziņa, jo, piemēram, iegādāties spēkbarību bioloģiskām saimniecībām bija problēmas. Tad no šīs darbības atteicās, bet drīz vien atgriezās pie bioloģiskās saimniekošanas.

“Jaunskanuļos” ir 25 slaucamās govis. V.Dene uzsver, ka saim­niekot videi draudzīgi var tāpēc, ka bioloģiski iegūtu pienu vāc kooperatīvs “Drusti”. To piegādā pārstrādei uzņēmumam “Cesvaines piens”. Tur ražo bioloģiski sertificētu sieru un sviestu. “Tā ir iespēja mazām saimniecībām pastāvēt,” vēlreiz uzsver zemniece.

Pamazām vien saimniecība tiek attīstīta. Jaunpiebaldzēniete pastāsta, visu laiku jādomā līdzi, ko un kā darīt. “Kāda nakts ir bez miega, bet uz ecēšām nelecu. Visu laiku ir jāmācās, ir tik daudz semināru, daudz var klausīties arī internetā. Pieredze ir jāgūst, lai saprastu, kas der, kas neder manā saimniecībā,” vērtē V.Dene.    Vi­ņa pastāsta, ka bija iecere būvēt mēslu krātuvi, bet, izvērtējot, ka jāiegulda ap simts tūkstošiem eiro, kas mazai saimniecībai ir milzīga summa, saimniece nolēma uzcelt lielu šķūni – nojumi, kas tagad kalpo kā dziļā kūts.

“Jaunskanuļi” ir Valdas dzimtas mājas vairākās paaudzēs. Turpat kaimiņos, “Kalna Ska­nuļos”, dzīvo meita, bet pāri upītei “Rempos” dēls. “Saimnie­kojam četras paaudzes, aug mazmazdēls, mazdēls arī vēl mazs, bet visos darbos ir klāt,” teic Valda un uzsver, ka katram saimniecībā savi darbi. Par lopbarības sagādi, zemes apstrādi gādā dēls.

“Laukos citādi nevar, cits citam izpalīdzam. Sadarbojamies ar saimniecībām Rankā, Liezērē, Drustos,” stāsta Valda, bet meita Daiga atklāj, kad dēls Artūrs paaugsies,    domās par savu saimniekošanu. Iespējams, turēs vistas vai audzēs trušus.

“Tā mēs laukos saimniekojam,” gandarīta saka “Jaunska­nuļu” saimniece Valda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi