Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Palīdz dzīvnieku patversmei

Img 3654

Cēsu dzīvnieku patversme bieži ir pārpildīta. Arī pašlaik tajā uzturas un jaunus saimniekus meklē vairāki kaķi un suņi. Patversmes darbu nereti atbalsta labas gribas cilvēki, kas pamestajiem četrkājaiņiem dod pagaidu mājas.

“Pāris gadu laikā kopš strādāju dzīvnieku patversmē, esmu sapratusi, ka ir reizes, kad vajag uzrunāt labus cilvēkus, lūdzot atbalstu. Ir reizes, kad patversmē nokļūst slimi dzīvnieki, kuriem ir jāārstē vīrusu izraisītas slimības. Ja vienlaicīgi patversmē nonāks arī dažu dienu veci kucēni, tad, visticamāk, tieši mazie nomirs,” stāstīja Cēsu dzīvnieku patversmes vadītāja Marika Logina – Pušinska un piebilda, ka dzīvnieku patversmē strādā savējo komanda- Cēsu pašvaldības speciāliste Anita Bukeja, veterinārārste Līga Saide, brīvprātīgā Linda Bērziņa un patversmes praktisko darbu vadītāja Marika Logina- Pušinska, kas visas problēmsituācijas izprot un iespēju robežās cenšas atrisināt.

Jāpaskaidro, ka Cēsu patversme ir pašvaldības pārziņā strādājoša iestāde, kas noslēgusi sadarbības līgumus ar vairāku apkārtējo novadu pašvaldībām. Un tā veidojas patversmes ikmēneša budžets, kuram var pieplusot ziedotāju līdzekļus un plašu iedzīvotāju- bērnu, skolēnu un pieaugušo – labo darbu sarakstu. Šajā reizē “Druva” paviesojās Raiskuma pagastā. Pērn vēlā rudenī Cēsu dzīvnieku patversmes mājas lapā bija ievietotas foto bildītes un apraksti, ka vairāki sunīši izmitināti pagaidu mājās Raiskumā un gaida jaunos saimniekus. Izrādās, raiskumiešu labais darbs nav tikai melnās kucītes Zises un piecu kucēnu glābšana. Raiskumieši savās mājās pieņēmuši vairākus kaķus, kas izmesti šosejas malā, kapos, pie autobusa pieturas. Zises stāsts vienīgi bijis plašākā uzmanības lokā.

“Cilvēki bija redzējuši, ka Zise izmesta no mašīnas. Mašīna apstājusies, izlikuši sunīti, pasvieduši kaut ko ēdamu, lai ostās, apēd, bet paši pa to laiku prom,” stāstīja Rasma Brasava. Rasma ir viena no apmēram 17 raiskumiešiem, kas rūpējušies par pamesto kucīti un gādājuši, lai tā spēj pati parūpēties arī par pieciem kucēniem.

“Izmeta grūsnu. Acīmredzot kļuva saimniekiem nevajadzīga,” sprieda Rasma, kuru sargā suņu puika.

“Arī savu Sisi atradu, sunīti bija atstājuši kapsētā. Kāds to reiz pabaroja, tad sunītis atnāca pa pēdām cilvēkiem līdzi uz pagasta centru. Pieņēmu,” tā Rasma, bet bijusī skolotāja Ilga Pētersone sprieda: “Tagad daudzi brauc prom uz ārzemēm, varbūt tāpēc atsakās no mīluļiem. Varbūt nevar izbarot? Es šo rīcību nesaprotu. Man liekas, ka cilvēkam, ja viņš uzņēmies atbildību, tad arī ar problēmām jātiek galā. Mēs esam palīdzējuši dzīvniekiem, bet noteikti nevēlos, lai te kāds ved un atstāj suņus, kaķus. Tā ir bezatbildība. Taču cilvēki šīs lietas pārprot. Viņiem liekas, ka var izmest, ka būs kāds, kurš paņem.” Ja vispārināt Zises stāstu, tad tam ir ļoti laimīgas beigas. Zise kopā ar vienu no saviem kucēniem dzīvo turpat Raiskumā “Smilškalnu” mājās, bet pārējie četri kucēni atraduši sev saimniekus Priekuļos un Kūdumā.

“Sunīte piedzemdēja aukstā rudenī. Meklēja pajumti, meklēja ēdamo. Slēpās zem dēļiem, slēpa bērnus. Sākumā cilvēki nesa sedziņas, ēdamo, lai kucītei vieglāk. Tad pati izdomāju, nu, kāpēc dzīvnieciņus neizmitināt manā dārza būdā. Atslēdzu durvis, un kucīte mājas pieņēma. Manu dārza būdu tā “īrēja” gandrīz divus mēnešus,” smējās bibliotekāre Gita Vilciņa, kas arī ir tikai viena no daudzajiem labās gribas raiskumiešiem.

“Mana draudzene Anita ar meitiņu uzmeklēja kucēniem mājas Kūdumā. Lauku mājās Zises bērniem labi klājoties,” tā Gita, bet skolotāja Ilga teica paldies visiem raiskumiešiem, kas ziedojuši pa santīmam un latam, lai Zisi un tās meitu Mori varētu sterilizēt. “Vetārste Saide mums arī daudz palīdzēja. Kucēnus izpotēja, abas „dāmas” sterilizēja. Tagad Dimbeles kundzei vairs nav kreņķu,” tā Ilga Pētersone.

“Smilškalnos” dzīvojošā Ausma Dimbele pirms pāris mēnešiem kļuvusi par Zises un Mores saimnieci. Zise sirmgalvi sargā, More aicina spēlēties. “Viegli jau ar diviem suņiem nav, bet esmu tā iemīļojusi. Šodien Zisīte ir ļoti satraukta, rej. More gulšņā saulītē. Laikam vēl sagurusi pēc operācijas. Rūpju jau pietiek, bet tas ir patīkami. Nesaprotu, kas ir tie cilvēki, kuri atļaujas savam dzīvniekam pagriezt muguru- atstāt, izmest, ” tā Ausma Dimbele.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi