No Rīgas uz savu saimniecību

Arta Celma un Pēteris Janevics Vaivē saimnieko trešo gadu. Abiem gan ir algots darbs, Pēteris ir instruktors Žagarkalnā, Arta e-komercijas projektu vadītāja uzņēmumā “EKJU”. Un tikpat svarīga ir pašu saimniecība.

Viņi audzē aitas, nu sagaidīta jēru trešā sezona. Jau tuvākajos nākotnes plānos, šovasar, saimniecību iecerēts paplašināt ar ūdens bifeļiem, ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā maz zināmiem mājdzīvniekiem. No šo bifeļu piena ražo mocarellas sieru.

Arta iepazīt ūdens bifeļus braukusi uz Itāliju, kur to audzēšana ir labi pazīstama. Šo dzīvnieku dabiskā vide ir siltākas zemes. Tomēr tie ļoti labi spēj pielāgoties un arī pārziemot, to lieliski pierāda Ziemeļvalstu kaimiņi zviedri, kuri arī audzē bifeļus. Arta un Pēteris plāno saimniecībā izveidot pienotavu, nodarboties ar mājražošanu.

Abi tik veiksmīgi saimnieko, it kā to apguvuši no bērna kājas. Taču viņi ir no Rīgai tuvās Ikšķiles. Pēteris uz darbu Žagarkalnā gadiem brauca no turienes. Kad sapratuši, ka vēlas savu saimniecību, domas bijušas par labu vietai, kas ir tuvāk Cēsīm.

Pirmais Vaives pagastā apskatītais īpašums arī izrādījies īstais. “Uzreiz sapratām, ka šī vieta starp Rīdzeni un Rāmuļiem ir mūsu. Ar pilnu krūti metāmies darbos. Lai īstenotu iecerēto, centos piesaistīt atbalstu, startējot dažādos projektos. Zeme mums ir pauguraina, sapratām, ka ar augkopību nodarboties nebūtu pareizi, tā nonācām līdz aitu audzēšanai. Manā pārziņā ir aitas, savukārt Pēteris, lai aizsargātu īpašumu, kļuvis par mednieku.”

Aitas devušas kādu negaidītu labumu, izrādās, tām garšo latvāņi. Ganāmpulks kļuvis par lielisku palīgu cīņā ar invazīvajiem augiem, kuri Vaives pagastā aizvien cenšas izplesties.

Saimnieki interesējas arī par vietas un ēkas vēsturi. A.Celma pastāsta: “Mēs ļoti meklējam vēsturiskas īpašuma fotogrāfijas, bet neko nav izdevies atrast. Māju restaurējam, kā paraugu izmantojot veco detaļu fragmentus. Darāmā gan vēl daudz.” Pētot savu māju vēsturi, runājuši ar kaimiņiem, uzzinājuši daudz interesantu vēsturisku faktu.

Vaicāta, kas bijis pārsteidzošākais, pārceļoties no Rīgas puses, Arta atbild, ka tā bijusi cilvēku draudzīgā, personiskā attieksme. Piemēram, kaimiņi, uzzinot par jaunajiem saimniekiem, nākuši apciemot un vēlējušies iepazīties. “Cilvēki te ir daudz laipnāki, smaidīgāki, atvērtāki nekā lielākās apdzīvotās vietās. Jūtams, ka cilvēki labprāt cits citam izpalīdz. Pagasta ļaudīm pat ir Whatsapp grupa, kas ļauj operatīvi risināt aktuālos jautājumus un problēmas, ja tādas rodas,” pastāsta saimniece.