
Anita Kezami. FOTO: no albuma
Ir cilvēki, kas aizraujas ar ezoterisko pasauli un noslēpumiem, kas saistīti ar šo jomu. Anita Kezami pazīstama starp tiem, kam interesē rituāli, vārdojumi un ar to saistītais.
Tā kā pati par šo sfēru zinu pavisam maz, uzrunāju Anitu, lai piedāvātu lasītājiem iespēju uzzināt vairāk par to, ko šīs jomas lietpratēji īsti dara.
-Saprotu, ka cilvēki jūs uzmeklē un dodas uz Rīgu?
-Jā, ikdiena šobrīd paiet Rīgā. Dzimusi esmu te, bet jaunība pagāja Tukumā un Kandavas pusē. Jā, ezoterika ir mans pamata darbs. Savulaik gan ir darīts daudz kas, man ir juridiskā augstākā izglītība, esmu strādājusi arī tiesu sistēmā. Līdztekus gan arī tolaik gāju šo otru – ezotērikas – ceļu. Pienāca brīdis, kad tīri profesionāli sāku iet tikai šo vienu ceļu.
-Kā nonācāt līdz tam, ka varat ko tādu darīt?
-Jāsaka, ka kaut kas tāds ir bijis dzimtā. Mana vecāmāte lika kārtis, bet nedarīja to publiski, lika pa retam. Zinu, ka kaut ko darījusi ir arī vecvecmāte. Man bija 20 gadi, kad Tukuma novadā tika organizētas nodarbības, kurās mani uzrunāja dziedniece, aicinot pie viņas mācīties. Kad jautāju, kāpēc izvēlējusies mani, viņa man vienkārši atbildēja: “Es zinu, ka tu to darīsi tāpat, tāpēc, lai nesastrādātu kādas muļķības, labāk tevi apmācīšu.”
-Pastāstiet vairāk, kas īsti ir tas, ko darāt?
-Man viss sākās ar cilvēku auru redzēšanu. Ejot pa ielu, sāku redzēt cilvēku ēteriskos laukus – piemēram, zināju, kad garām aiziet ļoti gudrs, vieds cilvēks. Redzēju arī, kur kādam ir kāda veselības problēmzona. To visu parāda aura, enerģētiskais lauks. Vēlāk sāku strādāt ar taro kārtīm. Parastās kārtis es nepieņemu – man tās neder, bet ar taro varu strādāt. Pēc tam jau sāku strādāt ar rituāliem. Papildu visam, protams, dziedniecība.
Jo dziļāk šajā pasaulē ieiet, jo vairāk var ieraudzīt neredzamās lietas. Gribas gan sacīt, ka tās ir redzamas visiem, tikai daudzi esam aizvērti. Sabiedrības spiediens, bērnudārzi, skolas, tas viss mūs izveido kā tādus vienādus alvas zaldātiņus, un mēs zaudējam dabisko spēju saredzēt un sajust vairāk.
-Kādi cilvēki pie jums nāk, un ko viņiem piedāvājat?
-Ir ļoti dažādi. Es daudz strādāju ar negatīvo programmu neitralizēšanu. Tie var būt lāsti, skaudība, bet ir arī nolādējumi. Te jāmin, ka nolādējumi ir simtprocentīgi visiem cilvēkiem un nav nozīmes, vai tie izteikti skaļi, vai kāds tos nopurpinājis klusībā, piemēram, lielveikalā vai uz ielas. Pakāpeniski cilvēks uzkrāj visu negatīvo. Ir arī nāves lāsti. Arī “kovids” ir nāves lāsts.
Varu pastāstīt, ka pirms kovida ļoti labi jutu, kad cilvēkam uzlikts nāves lāsts. Bet, atnākot kovidam, sapratu – kaut kas ir nepareizi. Kovids radīja to pašu izjūtu gammu, pazīmes, ko nāves lāsti. To saku ne tikai es, esmu runājusi ar kolēģiem, daudzi par to ir ar mani vienisprātis. Ja cilvēks izslimojis kovidu, var just, ka tas viņā joprojām ir kaut kur ļoti, ļoti dziļi iekšā. Salīdzinājumam – nāves lāsts tik dziļi iekšā nav jūtams. Bet, lai to dziednieks saprastu, vajag laiku. Arī potes efekts ir negatīvs.
Pie manis nonāk daudzi, kas negatīvās enerģijas problēmas ir aizlaiduši daudz par tālu. Proti, cilvēki turas pie savu problēmu un veselības kaišu fizioloģiskā izskaidrojuma līdz pēdējam. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk pie manis un saka: “Mans dakteris teica, lai nāku un meklēju “tantuku”, kas palīdzēs!” Es, protams, sevi neuzskatu par “tantuku”, bet tas domāts citā nozīmē. Citu atsūta kāds paziņa. Pamatā cilvēki atnāk tad, kad jūt – nav vairs citu variantu. Bet tas ir slikti, jo tad nākas ieguldīt ļoti lielu darbu, arī finansiālos līdzekļus. Ja cilvēki enerģētiski sevi attīrītu regulāri, tad šo problēmu būtu daudz mazāk un tās arī būtu daudz vieglāk risināt. Nebūtu slikti gan apmeklēt ārstu un lietot rekomendēto medikamentu, tajā pašā laikā apmeklējot arī dziednieku. Tad tas būtu pilns ārstniecības komplekss!
Daudz problēmu mūsdienās rodas tieši no sociālajiem tīkliem. Tur ir ļoti daudz negatīvās enerģijas. Visvairāk to jūtu “TikTok” vietnē. Jo aktīvāks cilvēks ir sociāli, jo vairāk pieejams publiski, jo vairāk jārēķinās ar negatīvo enerģiju. Tāpat enerģētiski ieteicams bieži attīrīt savas bankas kartes, naudas makus.
-Var saprast, ka cilvēki meklē palīdzību, ja ir problēmas ar veselību. Bet kā var saprast, ka ir uzlikta “ļaunā acs” vai kāds ir nolādējis? Ir pazīmes?
-Protams, ir. Veselība ir viens. Var būt tā, ka nekas nevedas – cilvēks ir aktīvs, veiksmīgs, bet nemitīgi kaut kas neizdodas, gadās ķibeles, aizķeršanās, ir sajūta, ka esi kaut kur iestrēdzis. Tie ir brīži, kad vari sisties kā tauriņš pret stiklu, mēģināt visu ko, bet nekas nekādi nevedas. Tad ir skaidrs, ka ir uzlikta kāda programma. Un to vajag risināt.
Pie manis reiz atnāca jauna māksliniece, bija paredzēts, ka intervija ar viņu būs publicēta kādā Šveices medijā. Kaut kas kavējās, un viņa nesaņēma nekādu ziņu par to. Vīrs katru dienu jautāja, vai intervija ir publicēta. Un sieviete juta – kaut kas nav tā, kā vajag. Tad nu pastrādājām, lai šis bloks viņu neskartu. Vārdojumi noder arī brīžos, kad vajag kādu cilvēku drusku pamācīt – un pamācījām mazliet viņas vīru. Bet nekas slikts ar viņu nenotiks.
Ir jāatceras, ka skaudība nāk vispirms no pašiem tuvākajiem. Ko redzam, kad kāds nomirst un jādala mantojums? Radi gatavi viens otram rīkli raut pušu. Tāpēc ir jābūt modram, gudram. Par saviem plāniem, idejām nevajag stāstīt nevienam, nekad. Tik daudz saprātam ir jābūt, ka situācijās, kad cilvēkam pavisam kaut kas nevedas, ir jāaiziet palūgt palīdzību un padomu. Varbūt tas nav nolādējums, bet cilvēks vienkārši neiet savu ceļu. Tad var palīdzēt, kaut vai taro kārtis. Visbiežāk dzīves haosā paši neredzam risinājumu, tāpēc cilvēks no malas var norādīt, ko darīt, kā darīt, kā visu risināt, no kura gala sākt.
-Jūs sakāt, ka slikto var novēlēt tuvākie cilvēki. Kā tad sevi pasargāt?
-Vispirms jau jāatceras, ka enerģētiski spēcīgam cilvēkam nevar uzlikt ne vārdojumus, ne nolādējumus – tie netiek klāt, ja cilvēka enerģētiskais lauks ir stiprs. Un to var stiprināt dažādi, labi ir vienkārši fiziskie vingrinājumi. No rītiem enerģētiski vājākie cilvēki var paklanīties 12 reizes uz katru debess pusi – ar to vajadzētu sākt. Nākamais ir izkustināt gurnus – līdzīgi kā Maikls Džeksons. Pēc tam, uzliekot rokas uz vēdera, izapaļot vēdera dziļos muskuļus, tad desmit reižu atspiesties ar rokām. Un var iedomāties, ka no galvas, caur avotiņu, caur mugurkaulu iet tā kā caurule, caur kuru ieplūst gaisma, kas iziet cauri ķermenim un nonāk atpakaļ zemē. Var arī skaitīt populārās dziesmas rindas: “Bur man’ burvis, skauž man’ skauģis, nevar manis izpostīt!” To noskaita deviņas reizes, un jutīsies stiprāks! Vārdojums ir programma – tāpēc arī gaišie spēka vārdi strādā tik labi. Cilvēks kodē sevi, ar to var sevi mainīt un spēcināt.
Komentāri