Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Mācīties adīt var visu mūžu

Sarmīte Feldmane
Vecpiebalga Ada 2 2

Piebalgas pusē visos laikos bijušas čaklas adītājas. Adītprasme    aizvien tiek godāta. Jau vairākus gadus ziemā vecpiebaldzēnietes rīko mācības, lai it kā tik zināmajā adīšanā apgūtu aizvien ko jaunu. Rudenī, piesaistot projekta finansējumu, ciklā “Mūsdienīgi adījumi bez vīlēm” notika septiņas nodarbības.

“Tās beidzās gada nogalē, bet ieinteresētība ir tik liela, ka turpinām un finansējam pašas,” stāsta vecpiebaldzēniete Benita Zvejniece. Apgūt ko jaunu uz nodarbībām nāk ne tikai Piebalgas puses sievas un meitas, brauc arī no Cēsīm, Vaives, Kocēniem, Variņiem.

“Latvieši ir radoši. Ja sāk adīt, tas iepatīkas, gribas aizvien pamēģināt ko jaunu. Domubiedres satiekas, cita citu iedvesmo. Ir tradicionālās lietas, kas balstās etnogrāfijā, bet ikdienā vajag cepures,    džemperus, jakas, un tad top tādas kā nevienam,” stāsta nodarbību vadītāja, tautas lietišķās mākslas studijas “Irbe” vadītāja Baiba Pilāne un atzīst, ka ir pat pārsteigta, cik daudzas vēlas iemācīties ko jaunu, cik cītīgi nodarbību dalībnieces pilda mājasdarbus.

“Jāizmanto iespēja kaut ko jaunu pamācīties. Adu visu mūžu, bet tik daudz nezināju, gan dažādus knifus, tehnikas,” saka vecpiebaldzēniete    Ligita Jurkāne un atzīst, ka brīnījusies, kā, pārgriežot džemperi, var tikt pie jakas. Ligita stāsta, ka adīt iemācījusi vecāmamma un mamma un šī nodarbe nomierina prātu.

Genovefa Eglīte no Bānūžiem pastāsta, ka daudz adījusi zeķes un cimdus, bet ne džemperus, jakas.  “Esmu priecīga, noadīju vesti ar interesantiem pleciem. Kaut kas citāds. Kamēr dārzā netiek, ir laiks adīšanai,” teic Genovefa.

Jaunpiebaldzēniete    Raita Ste­pāne atklāj, ka ir pirmo gadu pensijā un vēlas darīt to, kas patīk. “Nezinu,    ko vēl nezinu, un katrā nodarbībā atkal ir kāds jauns raksts, tehnika, ko izmēģinu,” stāsta Raita. Kopā ar Raitu nodarbības apmeklē arī meita Laura.    “Atbraucu ciemos pie mammas, tad abas dodamies uz nodarbību. Man vienmēr ļoti paticis adīt. Adu visu, kas vajadzīgs bērniem, arī draugiem, kuri neada,” pastāsta Laura un uzsver, ka ir ļoti svarīgi    satikties ar tiem, kuri dara kaut ko līdzīgu, dalīties prasmēs.

Vēl atlikusi viena cikla nodarbība, tad jau pavasaris un darāmi citi darbi. “Pēdējā tikšanās reizē katra rādīsim, ko esam iemācījušās. Noteikti būs daudz skaista,” uzsver B.Zvejniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi