
Inese Zagorska. FOTO: no albuma
Ar Vidzemes koncertzāles “Cēsis” māksliniecisko vadītāju INESI ZAGORSKU sarunājāmies par aizvadīto sezonu, jaunumiem un rudenī gaidāmo.
-Aizvadīta 11. Vidzemes koncertzāles “Cēsis” koncertsezona. Kā to vērtējat?
-Sezonu tikko noslēdzām ar vērienīgu Tartu Vanemuines teātra simfoniskā orķestra koncertprogrammu, kurā piedalījās vairāk nekā divsimt mūziķu – Vanemuines simfoniskais orķestris, četri kori, solisti un latviešu pianists Vestards Šimkus. Vanemuines teātrim ir sena vēsture, tas šogad svin 154.gadadienu.
Pēc vienpadsmit aizvadītajām sezonām redzu to garo ceļu, kas vēl jānoiet koncertzālei, lai sagaidītu savu 150. jubileju! Mēs arvien liekam pamatus koncertzāles ilgdzīvei, radām koncertzālei raksturīgo, unikālo un paliekošo veidolu nākotnei. Šī sezona bijis intensīvs muzikālais ceļš, kuru iesākām ar koncertzāles desmitgades jubilejas koncertu, sezona ar vairākām spožām virsotnēm – izciliem solistiem, vijolnieku Gidonu Krēmeru, Vinetu Sareiku, čellistu Pablo Ferandešu, pianistu Daumantu Liepiņu, operas solistiem Ingu Kalnu, Inesi Galanti, Lourensu Braunliju un Levī Sekgapene, koncertzāles rezidences mūziķiem, sitaminstrumentālistiem Guntaru Freibergu un Juri Āzeru, baroka ansambli “Le Consort” no Francijas, neaizmirstamiem mūzikas darbu atskaņojumiem, tostarp diviem grandioziem Ludviga van Bēthovena darbiem – “Fantāzija klavierēm, korim un orķestrim” un “Svinīgā mesa”, ar kuru atklāja “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” gadu. Šie mūzikas opusi tiek reti atskaņoti, jo prasa milzīgu radošo ieguldījumu, kā arī ievērojamu mūziķu skaitu. Un ir liels gandarījums, ka šie nozīmīgie mūzikas dzīves notikumi ir notikuši koncertzālē “Cēsis”.
Šogad Cēsis ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, un tā ir brīnišķīga iniciatīva, kura ir nākusi no pašvaldības. Ceram, ka ierosme veltīt gadu plašajai kultūras nozarei, apvienojot tās profesionāļus un sabiedrību, iedvesmos arī citas Latvijas pilsētas šīs iniciatīvas turpinājumam.
Cēsīs koncertzāle ir lielākā kultūras notikumu vieta, un šajā kultūras galvaspilsētas gadā ir svarīgi pievērst ne tikai vietējā klausītāja un kultūras baudītāja uzmanību pasākumiem Cēsu novadā, bet arī starptautiskā līmenī. Kā zināms, mums, koncertzālei, ir daudz veiksmīgu sadarbības piemēru ar starptautiskiem mūzikas un kultūras profesionāļiem. Kā šīs sezonas piemēru varu minēt vienu no Eiropas vadošajiem laikmetīgās mūzikas ansambļiem ensemble unitedberlin, kas Latvijā viesojās pirmo reizi, un tā māksliniecisko vadītāju, pasaules diriģentu topa augšgalā esošo Vladimiru Jurovski. Programmas centrā bija komponista Jāņa Petraškeviča jaundarbs, kurš pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Berlīnē, bet pirmatskaņojums Latvijā notika Cēsīs.
-Saprotu, ka virziens koncertzālei arvien ir “uz priekšu un augšu”. Vai tāda bija arī aizvadītā sezona, un kas varbūt bija atšķirīgs no citiem gadiem?
-Jāteic, koncertzāli arvien raksturo kultūras un muzikālie notikumi, kas mūs atšķir no citām koncertzālēm Latvijā. Veidojam savu unikālo tēlu, un tas mums palīdz piesaistīt lielāku auditoriju. Daudzveidība programmā ir viens aspekts, bet būtiska arī unikalitāte, kas raksturo mūsu kultūrvietu. Festivāli “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”, “Čello Cēsis”, opermūzikas koncerts “Draugi Andrejam Žagaram”, par zīmolu kļuvusī Cēsu “vāgneriāna” – Riharda Vāgnera operu ikgadējie operas koncertatskaņojumi Cēsīs. Šīs ir pamatvērtības, “lielie vaļi”, kas raksturo mūsu koncertzāli. Manuprāt, pie tā arī vajadzētu strādāt nākotnē – tas ir turpinājuma vērts.
Domājam, kā vēl plašāk bagātināt kultūras notikumu piedāvājumu ārpus koncertzāles sezonas, vasarā. Cēsu Mākslas festivāls ir spēcīgs zīmols Latvijas kultūras vidē, un ir doma ar kopējiem spēkiem paplašināt festivāla programmu, notikumu apjomu, kas noteikti sniegtu pienesumu pilsētai, piesaistot arvien lielāku kultūras notikumu apmeklētāju un viesu skaitu vasarā. Te ir svarīgi strādāt ciešā sadarbībā ar pašvaldību, novada tūrisma nozari.
-Sezonas koncertprogramma arī ir ļoti bagāta.
-Jā, katru nedēļas nogali pie mums notiek divi līdz četri mākslas un kultūras pasākumi: koncerti, operas,baleta, teātra izrādes, vizuālās mākslas izstādes. Darbojas kino “Cēsis”, kur gada ietvarā notikuši 700 kino seansi. Iespēju gūt kultūras pieredzi, baudīt mākslu patiešām netrūkst.
-Koncertzālē tikpat svarīgs kā izpildītājs ir arī apmeklētājs. Vai aizvadītajos 11 gados izveidojies savs apmeklētāju loks, vai tas tomēr mainās? Vai ir pasākumi, kas klausītājiem ir īpaši iemīļoti?
-Svarīgi apzināties, ka Cēsu novada un Vidzemes iedzīvotāji saņem tik pilnvērtīgu un augstas kvalitātes kultūras piedāvājumu, kādu var pieredzēt Eiropas kultūrai nozīmīgas pilsētas. Cēsīs uzstājas izcilākie pasaules izpildītājmākslinieki, talantīgākie un pieprasītākie pašmāju mūziķi un radošie kolektīvi.
Klausītāju sastāvs ir atkarīgs no programmas piedāvājuma. Mēs strādājam ar profesionālo mākslu, akadēmisko, klasisko mūziku. Auditorija ir dažāda vecuma. Citviet Eiropā novērots, ka klasiskās mūzikas koncertus vairāk izvēlas vidējā un gados vecākā paaudze, pie mums šos mūzikas notikumus apmeklē daudz plašāka auditorija. Programmas dažādošanai piesaistām neatkarīgos producentus, kas strādā ar populāro mūziku, un viņu rīkotajos pasākumos redzam atkal citu auditoriju. Domājam par dažādu interešu un vecuma klausītāju piesaisti. Piemēram, džeza mūzikas koncertiem ir izveidojusies sava klausītāju auditorija, kura vienmēr ir klātesoša visos šī žanra notikumos. Opermūzikas koncerts “Draugi Andrejam Žagaram” vienmēr ir izpārdots, tāpat arī Vecgada koncerts. Tie ir tradicionālie koncertzāles notikumi, un tie tad arī vienmēr ir labi apmeklēti.
Pie mums uz regulārajiem sezonas koncertiem cilvēki ierodas no apdzīvotām vietām aptuveni simts kilometru rādiusā, aptverot Vidzemes reģionu, un arī no tālākām Latvijas pilsētām. Netrūkst arī mūzikas baudītāju no Igaunijas. Ļoti palīdz Rīgas tuvums, jo galvaspilsētā, kā mēs zinām, pašreiz nav kvalitatīvas akustiskās koncertzāles, tāpēc daudz rīdzinieku brauc pie mums. Daudz domājam par bērnu un jauniešu auditoriju un programmas daļu veltām programmai “Skolas soma”. Gribētu gan rosināt skolām būt aktīvākām izmantot šo piedāvājumu.
-Kas gaidāms nākamajā sezonā?
-Rudens sezonu tradicionāli atklāsim ar festivāla “Čello Cēsis” koncertiem. Pie mums viesosies Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris, plānojam baroka mūzikas koncertu Cēsu Jaunajā pilī ar čellistu Kristapu Bergu un klavesīnisti Ievu Salieti. Sadarbībā ar Valmieras Drāmas teātra aktieri un režisoru Kārli Freimani un čellu grupu “Melo M” veidojam jaunu koncertizrādi bērniem un ģimenēm. Ikgadējā opermūzikas koncertā “Draugi Andrejam Žagaram” mirdzēs pasaules lielāko opernamu zvaigzne Marina Rebeka. Sadarbībā ar Baltijas baleta festivālu Cēsīs redzēsim Čikāgas Džordano baleta izrādi. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, orķestris Sinfonietta Riga, Latvijas Radio koris un Radio bigbends radījuši jaunas programmas, kuras piedāvāsim mūzikas mīļotājiem Cēsīs. Ar īpašām programmām atzīmēsim komponista Pētera Vaska, kā arī džeza pianista, komponista Raimonda Paula dzīves jubilejas.
-Vai plāni un mērķi koncertzāles virzībā paliek nemainīgi?
-Koncertzāle arvien turēsies pie savām vērtībām – pie augsta profesionālisma, izcilības un jaunā meklējumiem. Taču, raugoties uz ģeopolitisko situāciju pasaulē, ir jādomā plašāk. Kultūra ir viena no stratēģiskajām nozarēm, kas veido mūsu identitāti, vieno cilvēkus, liek saprast patiesās vērtības. Jāatceras, cik ļoti kultūra palīdz cilvēkiem – gan dzīvot, gan reizēm pat izdzīvot. Būtu vēlama drošības sajūta no politiķu puses. Ja reiz ir izveidots četru reģionālo akustisko koncertzāļu tīkls Latvijā, aicinātu domāt par to pastāvēšanu ilgtermiņā, jo šo koncertzāļu pienesums pirmajā desmitgadē ir devis ievērojamas pozitīvas pārmaiņas Latvijas kultūrainā un ekonomikā. Tāpēc ceram pārdzīvot visas politiskās peripētijas, lai koncertzāles ilgdzīvi nesašūpo jebkādi vietēji un globāli satricinājumi. Esam pietiekami pieredzējuši un stipri!
Komentāri