Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Kad augi kļūst par drogām

Enina Img 9586

Vasara jau iegriezusies uz rudens pusi, bet pļavās, norās aizvien ir ziedu bagātība, augi dāvā savu spēku un mudina tos noplūkt, saglabāt ziemai. Tad sniegputeņa laikā varēs baudīt tēju ar vasaras smaržām.

Pēdējos gados zāļu tēju vākšana un dzeršana kļūst aizvien iecienītāka. Nekas taču nevar būt garšīgāks un spēcinošāks par paša pļavā vāktām un žāvētām ziedlapiņām, augiem.

Farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa sarakstījusi daudzas grāmatas par ārstniecības augiem. Viņas padomos allaž ieklausās. Zvārtes svētkos pazīstamā augu īpašību zinātāja dalījās savās zināšanās.

“Sakām – ejam pļavā un vācam ārstniecības augus. Nē, mēs vācam drogas. Tikai dažu augu vāc visu, lielākoties vāc vai nu pumpurus, vai mizu, ziedus, lapas, lakstus, augļus, saknes, tos apstrādā un iegūst drogu. Mēs vācam ārstniecības augu drogas,” skaidro Vija Eniņa.

Ko un kad vākt – tas atkarīgs, kādam mērķim to darām. “Svarīgi ievērot, kad drogā ir visvairāk aktīvo vielu. Augs iedarbojas ar ķīmisko vielu kompleksu, ko uzkrājis sev, ne jau cilvēkam. Augs aug neatkarīgi no cilvēka. Mums liekas, ka esam radības kronis un viss ir mums. Visu dzīvo pasauli – augus, dzīvniekus, cilvēkus, mikroorganismus – dala trīs lielās valstīs. Pati vienkāršākā, primitīvākā ir dzīvnieku valsts, pie kuras piederam arī mēs. Bet pati augstākā, pilnīgākā ir augu valsts, kas vienīgā spēj no nekā radīt to, kas vajadzīgs visiem pārējiem – organiskās barības vielas, bez kurām pārējie nespēj dzīvot. Tikai augi, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi un gaismas enerģiju, veido lielu vielu dažādību – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Bet tas viss ir vajadzīgs augam pašam. Graudu iesēj – augā ir olbaltumvielas, lai varētu augt jaunais augs,” stāsta farmācijas doktore.

Augos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko tie sintezē savām vajadzībām. Karstā laikā, kad cilvēks pret sauli lieto aizsargkrēmu, augi sintezē aizsargvielas.

Lai ievāktu kvalitatīvu drogu, tas jādara tad, kad augā ir visvairāk aktīvo vielu. Ziediem tas ir ziedēšanas pirmajā pusē, vēlāk to jau ir mazāk, tās sāk veidot sēklas. Vija Eniņa min piemēru, ka piemēram, pieneņu saknes nav vērts rakt. Tagad augs saknē krāj vajadzīgo nākamajam veģetācijas periodam. Rudenī viss būs sakrāts, arī pavasarī, kad tikko parādās mazas, zaļas lapiņas, enerģijas un labo vielu visvairāk. Tāpat tagad nav jēgas plēst kokam mizu, tas jādara pavasarī.

“Vācot drogas, svarīgi apzināties, kam tās lietosim – ārstnieciskam mērķim, kādai hroniskai kaitei, piemēram, bronhītam, vai ikdienas zāļu tējai.

Tējas krūzē var likt visu, kas zem kājām. Saka taču – Dievs pie kājām nolicis to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs,” atgādina Vija Eniņa.

Katrā augā ir noteikta ķīmisko vielu daudzveidība, jo augam pašam tik daudz ko vajag. “Nedrīkst neievērot, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz dažādu augu aktīvajām vielām. Arī tā ir ķīmija. Pēdējā laikā parādās netipiskas reakcijas, jutība. Īpaši jāuzmanās tiem, kuri

drogas nav lietojuši no bērnības,” padomu dod farmācijas doktore un piebilst, lai

kaut ko pārbaudītu, iesākumā jādzer tēja no vienas drogas, nevis maisījums. To ir viegli dozēt. Izdzerot jūt reakciju. Darbības efekts izpaužas atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisma stāvoklis.

“Vienu drogu nav ieteicams lietot ilgstoši. Trīs gadus dzert tikai piparmētru, kaut arī tā ir garšīga, nav labi, jo organismam regulāri tiek piegādāts vienu sastāvdaļu komplekss. Jā, labs, bet ar laiku tas var arī ietekmēt. Vienu drogu iesaka lietot ne ilgāk par desmit dienām.

Drogu maisījums labāks, jo var likt kopā vairākus komponentus un paplašināt organismam piedāvāto vielu dažādību, ne daudzumu. To var lietot ilgstošāk, līdz diviem mēnešiem,” stāsta Vija Eniņa. Dzerot drogu maisījumu, ja rodas nepatīkamas izjūtas, ir grūtāk pateikt, ko nevajadzētu lietot. Vija Eniņa uzsver, ka grāmatās allaž ir uzsvērts, kam katra droga ir piemērota, daudz

informācijas atrodams internetā, taču katram nepieciešama zināšanu pamatbāze, lai internetā izlasīto neņemtu pārāk nopietni.

Gatavojot tēju, domājam, lai tā būtu garšīga, smaržīga un arī skaista. To nodrošina bioloģiski aktīvo vielu dažādība. “Melleņu tējai krāsa nekāda, bet, ja klāt skābumam pieliek citronmētru, citrona šķēlīti – tā kļūst skaista,

sarkanīga. Tēju dzerot, jābūt omulīgai sajūtai,” atgādina Vija Eniņa.

Viņa neiesaka vienā maisījumā likt kopā drogas, kurām līdzīgs ķīmiskais sastāvs un iedarbība. Piemēram, urīndzenošu drogu maisījumā, ja kopā saliks vairākas, kam viena aktīvā viela, nieres sadusmosies.

Vienā tējā nav ieteicams likt arī dažādas konsistences drogas. Ziedi ir maigi, tos parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni, ja klāt, piemēram, rožu augļi, kamēr ievilksies, ziedu smarža jau būs izgaisusi. Maisījumus, kuros ir gan ziedi, gan augļi vai mizas, vispirms pagatavo to, kas jāpavāra, tad pievieno ziedus.

“Vienā maisījumā kopā var likt no divām līdz simts drogām. Mazkomponentu maisījumā ir līdz sešām, daudzkomponentu –

līdz pat 30. Labi ir abi,” pastāsta Vija Eniņa.

Lai, žāvējot augu, nepazaudētu tā vērtīgās īpašības, tie jāpasargā no saules. Jāraugās, lai augi ātri izžūst, nesāk pelēt. Ja to dara mākslīgā temperatūrā, tad jāatceras, ka ēteriskās vielas izgaros, ja temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, smaržas pazudīs. Augos, kur daudz vitamīnu, piemēram, upenēs, žāvēšana jāsāk ar 90 grādiem, tad bojā iet tie enzīmi, kas noārda askorbīnskābi, pēc tam var žāvēt 60 grādos.

Glabājot drogas, tās jāsargā no gaismas, jātur tumšā, sausā vietā. Var likt maisiņos, stikla burkās, metāla kārbās. Vija Eniņa atgādina, ka noteikti klāt jāpieliek zīmīte, norādot, kas tā par drogu, un vākšanas gadu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piesātināts studiju gads Amerikā

08:08, 12. Sep, 2025

Cēsnieks Gvido mācījās Rīgas Biznesa skolā, arī Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē, studējot biznesa […]

Bibliotēka mājo veikalā

09:04, 11. Sep, 2025

Nezinātājam var šķist mazliet savdabīgi, bet var teikt, ka Līvos bibliotēka mājo veikalā. Līvu bibliotēkas […]

Velosipēds bija iecienīts arī pirms simts gadiem

09:02, 10. Sep, 2025

Līgatnes centrā, kādreizējās papīra dzirnavās, pirmo  vasaru apmeklētājus uzņem Līgatnes Velosipēdu muzejs. To izveidojis Mārtiņš Belickis. […]

Nu jau desmit gadus. Agris Tamanis atkal ir Cēsīs

08:57, 9. Sep, 2025

“Par savu uzņēmumu vadītājiem viņi izvēloties cilvēkus, kas ne tikai saprot viņu idejas, bet spēj […]

Tvert mirkļa burvību fotogrāfijās

09:05, 5. Sep, 2025

Par sevi ELĪNA ANDERSONE saka, ka ir cēsniece, kas savulaik desmit gadus dzīvojusi Rīgā un […]

Ieguvumi uzņēmumam, izmantojot celtniecības tehnikas nomu

16:05, 4. Sep, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbībā arvien lielāka nozīme tiek pievērsta resursu optimizācijai un izmaksu kontrolei. Īpaši tas attiecas […]

Tautas balss

Sludinājumi