Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Ziemeļvalstīs radošumu attīstīs skolā

Rudīte Kalpiņa, autore un redaktore Citāda Latvija var veidoties tikai tad, ja valstī sāks dominēt cita domāšana. Diemžēl tas nenotiks ne viena gada, ne, iespējams, desmit gadu laikā. Skumjajām perspektīvām par labu runā arī mūzikas un mākslas skolu slēgšana vai „optimizācija” nabadzības dēļ, Lai arī zinātnieki sen pierādījuši mūzikas veicinošo iedarbību, cita starpā, uz bērnu matemātisko spēju attīstību, tas, izrādās, nav pietiekami nopietns arguments tiem, kas domā, ka mūzikas skolas ražo „tikai” pašdarbības kora dziedātājus. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ mums būs vēl mazāk gudru fiziķu un IT izcilību.

Uz šī fona šķita svarīgi pastāstīt par kādu svaigu norisi tepat kaimiņos. Ziemeļu Padomes Kultūras un izglītības komisija nesen nākusi klajā ar priekšlikumu paplašināt dalībvalstu (Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Īslandes) bērnu tiesības uz radošu attīstību skolās. Plānots, ka politiskā atbalsta saņemšanas gadījumā piecu valstu kultūras un izglītības ministri parakstīs īpašu vienošanos – Ziemeļu deklarāciju par šādu bērnu tiesību nostiprināšanu izglītības jomā. Ziemeļu Padomes biļetenā norden.org teikts, ka starptautiski pētījumi liek secināt – ir daudz par maz, ja līdzekļi un citi resursi tiek ieguldīti tradicionālajā apmācībā. Ja Ziemeļvalstis grib saglabāt konkurētspēju ar zināšanām un inovācijām arī nākotnes globālajā pasaulē, to valdībām jāsaprot, ka radošums un oriģinalitāte veido būtisku daļu no bērnu un jauniešu kompetences. Tāpēc skolai un kultūrai jāstrādā roku rokā.

Kultūras skolas daudzviet Ziemeļvalstīs, profesionāli mākslinieki un kultūras darbinieki pasniedzēju lomās un daudzi radoši priekšmeti mācību programmās – uz tādu rezultātu cer šīs jaunās iniciatīvas aizstāvji, vēloties radīt vidi, kas sekmētu bērnu īpašu attīstību, ļaujot tiem izaugt par gudrām personībām ar augstu konkurētspēju visdažādākajās jomās.

Daudzi pētījumi norāda uz to, ka bērna panākumi un sekmes skolā ir cieši saistītas ar piekļuves iespējām kultūrai, teikts norden.org biļetenā. Tās valstis, kas šādos pētījumos ieņem pirmās vietas, augstu vērtē un par prioritāriem uzskata tādus mācību priekšmetus, kas bērnos attīsta radošumu.

LETA/nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi