Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Vienkārši, bet sarežģīti

Andra Gaņģe

Pusmiljards eiro – tik Latvijas iedzīvotāji ir parādā ātro kredītu devējiem. No tā, kas dzirdams plašsaziņas līdzekļos, noprotams, ka šī kopējā summa ik gadu palielinās. Vai tas liecina, ka izdzīvot kļūst aizvien grūtāk? Vidējā alga valstī katru gadu palielinās. Var jau teikt, ka tas ir, kā mērīt vidējo temperatūru slimnīcā, taču neviens darba devējs, šķiet, nenoliegs, ka meklē veidu, kā kaut nedaudz palielināt atalgojumu darbiniekiem, turklāt atrast darbiniekus kļūst aizvien sarežģītāk. No šiem faktiem varētu secināt, ka vajadzībai pēc ātrajiem kredītiem it kā pamazām vajadzētu plēnēt, ne samilzt. Taču redzam, ka notiek pretējais.

Kārdinājumu ir tik daudz. Kaimiņš nopircis jaunāku mašīnu, kolēģis aizbraucis eksotiskā ceļojumā… Gribas sarīkot dzimšanas dienas ballīti sev vai bērnam, turklāt ne sliktāku kā bija māsīcai… Tā varētu uzskaitīt vēl daudzus vilinājumus, pieliekot klāt mūsdienu nepieciešamības – veļas mazgājamo mašīnu, ja vecā sabojājusies, ledusskapja maiņu, auto remontu, lai būtu, ar ko nokļūt darbā. Atalgojums ar to netiek galā, bet tā saucamo ātro jeb distanču kredītu piedāvājums ir tik aicinošs un plašs – nemaksā aizdevuma procentus par pirmo mēnesi, nākamo kredītu saņem uz izdevīgiem noteikumiem. Kāda kompānija reklāmā pat pamanījusies izmantot nacionālās jūtas, sak’, tie lielie baņķieri, bankas, kas cieši skatās, vai naudas ņēmējs spēs to atdot, nav mūsējie ne pēc valodas, ne skata. Lūk, mēs viņiem parādām pigu, dodam aizdevumu daudz izdevīgāk. (Taču speciālisti vienmēr brīdinājuši – ātrie kredīti tomēr beigās izmaksā visvairāk!)

Kāda būtu robežšķirtne starp patērētāju sabiedrības spiedienu, vēlmi būt tās vidū, vajadzību pēc mūsdienu piedāvātajām iespējām un paša saprātīgumu, izprotot, kā veidot savu dzīvesvidi, lai ātro kredītu saites neizrādītos kā valgi, no kuriem nekad netikt vaļā? Katrā ziņā daudz gaidām no politiķiem – pastiprināt kredītdevēju atbildību, ierobežot to reklāmas veidus. Daudz gaidām no ierēdņiem – nopietnāk un stingrāk kontrolēt šo tirgu. Ko gaidām no sevis? Vai to, lai saņemtu vairāk informācijas par ātro aizdevumu situāciju, iespējām un riskiem un saprastu, kā rīkoties? Bet varbūt pietiktu atcerēties veco tautas gudrību, kas māca, ka parāds nav brālis, un senseno atziņu, ko parasti gan izprotam tikai ar gadiem, ka labāk sadzīvē kaut ko pieciest, nekā sapīties aizņēmumu pinekļos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi