
Cik nav dzirdēts, ka laiks skrien. Gudrāk jau būtu, ja par to spriestu tie, kuri kaut ko saprot, nevis tie, kuri pārliecināti, ka viņu prāts spēj analizēt, skaidrot visu, kas pasaulē notiek vai nenotiek.
Lai gan vasara vēl nav saredzama pat aiz septītā pagrieziena, Latvijā, arī Cēsu novadā, ne viens vien jau pārskrējis pāri pavasarim. Atliek vien ieklausīties, un skaidrs, ja gājputni baros pulcējas rudenī, tad politiķi ziemā, pavasarī un vasarā. Jo tuvojas vēlēšanas. Tad Saeimas, tad Eiropas Parlamenta un šovasar vietējās. Saprotams, nozīmīgi notikumi, kuriem jāgatavojas, un partijas, cik nu tās lielas vai mazas, novērtē arī vietējās varas grožu stiprumu.
Nav vairs ilgi jāgaida, kad uzzināsim, cik ir to bāleliņu, kuri, māsiņas līdzi saucot, gribēs ietikt vietējās varas mājā. To, ka viņi visi neko nemāk, nesaprot, zina katrs. Dzīvojam taču sabiedrībā, kur ikvienam var būt savs viedoklis un samazgu spainis pagultē, ja nu kāds tumsā klusiņām piezogas. Paklausies vienu, kam uzticies, kuru labi pazīsti, un uzzini, kādi patiesībā ir citas krāsas partijas cilvēki, parunājies ar otru, ar kuru kopā medus pods bez darvas izēsts, un saproti, ka ar kādiem citiem vairs ļaunāk nevar būt. Apmaldījies trijās nocirstajās priedēs, meklē kaut ko līdzīgu objektīvam vērtējumam, un izrādās, ka pats ne ar tiem pinies, ne tiem uzticies, jo viņu mērķi nav cēli.
Kā kaut ko saprast? Valsts prezidents un citas amatpersonas, arī politikas vērtētāji, nemitīgi aicina pilsoņus kļūt politiski aktīviem. Ir pēdējais laiks! Bet uz kuru pusi savu aktivitāti novirzīt? Nav jau vairs neviena pazīstama, kam var uzticēties, kurš to politisko bildi saliktu, izjauktu, atkal saliktu un paskaidrotu. Katra partijas šūniņa čukstas savā pirtiņā, pat nevar sadzirdēt, kur tā atrodas. Ja caur paziņu paziņām izdodas uzzināt, var iet parunāties, lai paņem pulciņā. Ja saruna iegrozās, kā nākas, var saņemt piedāvājumu – Nr. vēlēšanu listē. Cik dzirdēts, ir partijas, kuras nekādi nespēj aizpildīt vienu no svarīgākajiem dokumentiem – deputātu kandidātu sarakstu. Citas var atļauties kādu uzmācīgu kandidētgribētāju atvairīt. Tā rodas ieguvēji un aizvainotie zaudētāji. Pa vidu vēl ir tie, kuri uzticas un gatavi kalpot katram. Pat ne lai meklētu savu labumu, viņi vienkārši tādi ir. Tāds viņu dzīves mērķis – būt kaut blakus varai. Tas baro pašapziņu.
Laiks tāds saraustīts. Uz ielas labāk neiet. Ne jau tāpēc, ka slidens, bet lai nesatiktu kādu pārgudru vēlēšanu gaidītāju, kura samazgu pilnais spainis ar viedokļiem var aizmēzt katru domu būt politiski aktīvam.
Pasaules apskatei soctīklos jau klejo stāsti, kas pagaidām gan atgādina vodeviļas, par dzīvi Cēsu novadā. Vai nu tik pozitīvi, ka nesaproti, kur ir tā saulainā tāle, vai tik negatīvi, ka tam vienkārši nespēj noticēt. Un tādu stāstu būs daudz, jo par to gādās tie, kuri visu zina vislabāk, tikai ne to, kā ir patiesībā.
Cik partijas tagad pārstāv Cēsu domes deputāti? Cik partijas startēs vēlēšanās? Cik kandidātu listēs būs pazīstamu darītāju, cik tādu, kuri piekrita saistīties ar kādu partiju, jo to uzskata par pagodinājumu, nevis sevis izmantošanu pazīstamā vārda pēc?
Kā būs, rādīs tikai laiks, kas tā steidzas. Ne jau tikai karnevālā pusnaktī krīt maskas.
Komentāri