Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Vai tautas vēlēts prezidents? Samulsums un pārdomas

Andra Gaņģe

Vienmēr šķitis, ka tie Latvijas pilsoņi, kas gribētu tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vairāk nacionāli konservatīvi noskaņoti. Nu, vismaz man tā licies, jo raisa asociācijas ar visvecākās paaudzes atmiņām par Ulmaiņlaikiem, pēdējiem pirms­kara brīvvalsts gadiem, kad Kārlis Ulmanis gan pats sevi bija iecēlis par prezidentu. Vakardienas paziņojums – Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi reģistrēt parakstu vākšanas sākšanai partijas “Saskaņa” precizēto Satversmes grozījumu projektu par visas tautas vēlētu prezidentu – samulsināja.

Bija jau zināms, ka partija gatavo un jūnijā Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedza likumprojektu par visas tautas vēlētu prezidentu, lai sāktu parakstu vākšanu par ieceres nodošanu tautas nobalsošanai. Taču, kad fakts noticis, pārdomas spilgtākas.

“Saskaņa” pati sevi sauc par sociāldemokrātisku partiju. Neanalizējot, cik partijas darbība atbildusi vai atbilst šim nosaukumam un kā to vērtētu politoloģijā, vispārzināms bijis, ka šis Latvijas mērogiem ilgmūžīgais politiskais spēks vienmēr atradies vairāk “pa kreisi” un ar “pa krieviski”. Domājams, pēdējās Saeimas vēlēšanās tas zaudēja tieši tāpēc, ka no otrā manis minētā virziena it kā atkāpās. Kas būs tālāk? Kādai vēlētāju daļai mērķēts šis pieteikums Latviju no parlamentāras republikas padarīt par prezidentālu?

Pārlūkojot interneta resursos pēdējo desmitgadu dažāda līmeņa un ticamības aptaujas, redzams, ka ideju prezidenta ievēlēšanu uzticēt visiem Latvijas pilsoņiem atbalsta vai drīzāk atbalsta vairāk nekā puse aptaujāto, pat līdz 75 procentiem. Tātad atbalsts pašai iecerei būtu? Taču ne vienmēr svarīga ir tikai pati ideja, visi taču zinām, ka gandrīz tikpat vai dažkārt pat lielāks svars ir tam, kas to izsaka. Tāpēc nevar teikt, ka visi, kas atbalsta prezidentālu valsti, parakstīs “Saskaņas” iesniegtā Satversmes grozījumu projekta nodošanu tautas nobalsošanai.

Kas notiek, ja tomēr tā notiek un ja arī grozījumi turpina virzību, un ja par tiem nobalso referendumā? Neņemos prognozēt, tās būtu spekulācijas. Te nu ir brīdis salikt galvas kopā politoloģijai kā zinātnei un politikas praktiķiem. Vērtēt un svērt, stāstīt un skaidrot. Jo tautas vēlēts Valsts prezidents nenozīmē tikai katra pilsoņa sajūtu, ka viņš tieši ietekmējis politisko procesu. Tas, domāju, rada kādas konsekvences politisko lēmumu pieņemšanā. Un tas, kā to dara, šobrīd ir vissvarīgākais.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi