Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Tvert viegli

Jānis Gabrāns

Nostalģija jeb ilgas pēc bijušā ir tik cilvēciski saprotamas jūtas. Jo laiks, kas bijis, lai cik grūts, mums tomēr šķiet jauks un skaists. Jo tālāk no tā, jo tas skaistāks. Kaut vai tāpēc, ka tad bijām jauni un varējām kalnus gāzt. Uz šādām nostalģiskām emocijām pamudināja sestdien Cēsu koncertzālē notikušais vīru vokālā ansambļa “Daile” koncerts “Dziesmas, kuras neviens vairs nedzied”.

Pārsteigums jau tas, ka vīru vokālais ansamblis jeb dubultkvartets spēj savākt pilnu skatītāju zāli un balkonu piedevām. Bet neaprakstāma tā pozitīvisma deva, ko šis koncerts deva. Astoņi vīri, kuru vidū divi pazīstamākie – Zigfrīds Muktupāvels un Ivars Cinkus -, radījuši lielisku koncertu, izvēloties sen aizmirstas padomju tautu melodijas, pasniedzot tās jaunos aranžējumos. Zālē galvenokārt publika, kas augusi ar šīm dziesmām un dziedājusi tās ansambļos, koros. Tā bija kā atgriešanās jaunībā, bērnībā, kā ielūkošanās ģimenes albumā, kur katrs attēls tik mīļš un tik daudz ko izsakošs.

Kāds, iespējams, nodomās, ka tā bijusi tāda padomju laiku slavināšana, bet nāksies apbēdināt, nē, tā bija lieliska muzikāla atgriešanās laika ritenī, ieklausoties dziesmu vārdos, ko šodien jau tveram pavisam citādi. Koncerts parādīja, ka esam iemācījušies uz tiem gadiem paraudzīties bez aizvainojuma, nedomājot, ka tā tiek glorificēts tas laiks, bet tvert viegli. To apliecina pilnībā izpārdotā zāle, cilvēki nāca, ne jau lai domātu, cik labi bija toreiz, bet lai izbaudītu labu mūziku. Šoreiz tiešām uzsvars uz vārda “labu”, jo kā, stāstot par dziesmu atlasi, teica Z. Muktupāvels, toreiz tika sarakstīts arī ļoti daudz “mēslu”.

Klausoties dziesmas, varēja padomāt par mūsu prasmi stāvēt pāri ideoloģijai gan tolaik, gan tagad. Saprast, cik svarīgi pamanīt tās vērtības, kas radītas. Dzejnieki un komponisti rakstīja dziesmas, kas varbūt bija ideoloģiski pareizas, pareizāk sakot, tās tādas izskatījās, bet, paraugoties ar šodienas skatījumu, redzams, ka tur no ideoloģijas ne miņas. Jo dziesmas par mīlestību vienmēr bijušas brīvas no ide­oloģijas, jaunā paaudze šīs dziesmas var dziedāt, kā šim laikam radītas. Ja mēs visu iemācītos tvert tik viegli, kā tvērām dziesmas šajā koncertā, arī dzīvot būtu krietni vieglāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi