Tuvu ideālam

Ko tik pasaulē neizdomā, lai jauno paaudzi ieinteresētu lasīt grāmatas! It sevišķi tos, kuri sasnieguši 13 vai 14 gadus, aptvēruši televīzijas un interneta plašās iespējas, par lasīšanu pat dzirdēt negrib. Viņi ar aizdomām vēro katru, kurš teic, ka grāmatu pasaule ir viena no aizraujošākajām. Vācijā nelasītāju paaudzi cenšas vilināt, veidojot super bibliotēkas, kurās interjers atgādina kosmosa kuģi, kur klusumu neviens nepieprasa un obligātās literatūras plauktos vispār nav. Latvijas bibliotekāri, kuri to redzējuši, groza galvas – diezgan traki. Bet šai paaudzei seko nākamā, un, kamēr bērni vēl mazi, der viņos ieklausīties. Viņi nezina, kā ir pareizi, tāpēc brīvi fantazē, kā varētu būt. Un, iespējams, būs! 21. gadsimtā dzimušie Latvijas bērni, lūgti uzzīmēt ideālo bibliotēku, tajā attēlo ne tikai grāmatas, datorus un cilvēkus, bet arī telpās skaistumu, komfortu, skaņu dzīvību, ko dod mūzika, radio, omulību bibliotēkas kafejnīcā, gādājot, lai vēders pilns. Jaunākās klasēs fantazē arī par džungļu un robotu atmosfēru, pamatskolas vecumā, sākot no dīvāna, kur ar grāmatu var gulšņāt, līdz radošām darbnīcām un ballītēm. „Manā bibliotēkā būs aizliegts klusums”, „tur varēs satikt daudzus, uzspēlēt spēles”, „varēs padzerties, apēst kūku”, „bibliotēka ilgi būs vaļā”, „visu uzreiz ielādēs smadzenēs” – tādi ir bērnu komentāri par ideālu. Lai cik fantastiski tas izklausītos, bet ideāls ir tuvu! Jau šovakar tas taps piepildīts Cēsīs sarīkotajā bibliotēkas naktī. Tāpat kā citugad aprīlī, arī šoreiz līdz pusnaktij visi stāvi un telpas sanēs no ļaužu daudzuma, no satikšanās prieka un mūzikas ritmiem. Viens otram sekos spēļu turnīri, grāmatu autori „visu ielādēs smadzenēs” un kafija būs īstā kafejnīcā. Mairita Kaņepe