Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Sports, sports un vēlreiz sports

Sandra Trēziņa

Nekad neesmu interesējusies par boksu. Brutāls, nežēlīgs, izteikti fizisks sporta veids, kurā, lai uzvarētu, pretinieks jāpiekauj. Nesaprotu cilvēkus, kas spēj to skatīties. Es neskatos, arī Maira Brieža cīņas negribu redzēt. Tomēr nedzirdēt par viņa panākumiem nav iespējams, to vienkārši nepieļauj masu mediji.

Šajā sakarā atcerējos anekdoti: “Ieslēdzu televizoru- Porziņģis; ieklausos radio – Porziņģis; paņemu avīzi – Porziņģis; atveru ledusskapi – paldies dievam, tur Porziņģa nav!” Tā nu tas ir. Atliek kādam sportistam vai sporta komandai izcelties pasaules līmenī, kad par to dzirdēsim no visiem ziņu kanāliem. Šobrīd Porziņģa vietā varētu likt – Mairis Briedis, derēs arī Aļona Ostapenko. Viņu sasniegumi patiešām lieliski, lepnums, ka līdz ar viņu vārdu pasaulē izskan Latvija. Viņi vairo mūsu patriotismu, pašapziņu, raida ziņu – pasaules elitē nokļūt ir iespējams. Viss jau ir pareizi. Un patiešām pašai grūti apspiest sajūtu, ka kaut kas nav īsti tā…, jo tirda jautājums, kāpēc sabiedrībā tik ļoti svarīgs tomēr jau tieši fiziskais pārspēks? Kādēļ tik ļoti nepriecājamies par pasaules līmeņa sasniegumiem mūzikā, zinātnē, pedagoģijā, medicīnā? Kāpēc mazāk novērtējam vai nenovērtējam vispār, gluži pretēji – nozākājam – , savu valsts, pašvaldību vadītāju veikumu. Tik maz dzirdam par skolēniem, kas uzvarējuši pasaulē mācību priekšmetu olimpiādēs, par skolotājiem, kas viņus šādam panākumam sagatavojuši. Arī ziņas par lieliskiem režisoriem, aktieriem interesē, liekas, vien nelielu sabiedrības daļu.

Jā gan, kāpēc sporta ziņas ir visur? Vai tādēļ, ka sabiedrību tas tik ļoti interesē, vai tādēļ, ka ziņas apzināti tiek kultivētas, lai interese rastos. Galu galā laikam jau tieši sabiedrības līdzdalība ļauj sportistiem nopelnīt miljonus.

Lai nu kā tur nebūtu, ziņām par Maira Brieža sasniegumiem līdzi sekoju. Varbūt tādēļ, ka man ir zināms viņa sacītais, kas pagājušajā gadā tika nominēts kā gada spārnotais teiciens: “Mans dopings ir mana tauta.” Par boksera dzīves uztveri un vērtībām viedokli liek mainīt arī Maiks Peress. Visu cieņu, pēc cīņas, kurā pretinieks Magomeds Abdusalamovs kļuvis invalīds, Maiks Peress dūres vairs nevicinot tik sparīgi, kaut uzvara sola miljonu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi