Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Solīt sola. Vai būs?

Andra Gaņģe

Kad manā bērnībā runāja par trīs burtu kombināciju, tas bija ļoti, ļoti rupjš vārds krievu valodā. Tagad Latvijā visi zina citu trīs burtu kombināciju, kura nekādi nav rupja, bet daudziem traumējoša un lielākai daļai pavisam neizprotama – OIK jeb obligātā iepirkuma komponente. Šie burti redzami katrā elektrības rēķinā. Reti kāds, tos redzot, nenoskurinās tāpat kā pirms gadiem piecdesmit tie, kuri uz žoga varēja lasīt minētos trīs kirilicas burtus.

Politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē sagriezuši īstu riņķa danci, vētījot, cik saprātīgi līdzšinējie OIK maksājumi noteikti un rēķināti, par ko būtu un par ko nebūtu jāpiemaksā tiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Un vai vispār jāmaksā? Piemēram, “Saskaņa” Satversmes tiesā iesniegusi pieteikumu atzīt par Satversmei neatbilstošiem atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, kas regulē OIK kārtību. Esot tā, ka daļa atbalsta saņēmēju staciju darbināšanai vajadzīgo elektrību iepērkot tirgū, lai visu pašu saražoto elektrību varētu pārdot, saņemot valsts subsīdiju. Savukārt “Latvijas Reģionu apvienība” prasīja “asinis”: publiski nosaukt vainīgos, kas pieļāvuši pašreizējo situāciju. Uz to Ekonomikas ministrija atbildējusi, ka šāda informācija jau pieejama ministrijas tīmekļa vietnē, kur lasāma arī OIK hronoloģija varas gaiteņos. Ekonomikas ministrs A.Ašeradens (“Vienotība”) pagājušajā nedēļā izteicies, ka Latvija tuvākajos trīs gados varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes.

Viss politiķu cīniņš izskatās tik cerīgs ikvienam elektroenerģijas lietotājam Latvijā. Gan rūpnieki, gan cilvēki, kas mājās elektrību patērē vien ledusskapim, televizoram un iededz kādu spuldzīti, ne tikai atviegloti nopūstos, bet pat būtu priecīgi, ja no rēķiniem pazustu šie trīs burti, ja varētu maksāt ne par politiku, bet tikai par to, ko patērē. Cik varam ticēt, ka politiķu uzbrukums OIK pēc vēlēšanām nenoplaks un nesāksies atkāpšanās ar skaidrojumu, ka tomēr ir tiesiskā paļāvība, ka ir apņemšanās un normatīvie akti? Un tad līdz 14. Saeimas priekšvēlēšanu laikam un politiķu īpašai vēlmei ņemt vērā sabiedrības viedokli atkal būs jāgaida četri gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi