Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Skrējiens pēc miera

Iveta Rozentāle

Izlasot šo teikumu, pie sevis pasmaidīju, cik trāpīgs apzīmējums tas ir šim mēnesim – decembrim. Gribētos mieru un klusu pārdomu laiku, bet decembris ir ļoti intensīvs un saspringts periods, kad neko nedrīkst palaist garām, visur viss ir ārkārtīgi svarīgs un neatliekams. Pa vidu pasākumu un darbu ierakstiem vien pa retai reizei pavīd izteikums – šajā decembrī izbaudu mieru un klusumu.

Decembrī skolās ir pirmā semestra ieskaites un gatavošanās svētku koncertiem, notiek pasākumi pie eglītēm, darbavietās jānoslēdz aizvadītais gads, interešu pulciņos un amatiermākslas kolektīvos arī ir svētku koncerti, kas prasa intensīvu rosību. Šogad nevēlamā viešņa – gripa -mūspusi apciemoja ātrāk, ieviešot korekcijas svētku programmās, tāpēc ir vietas, kur pasākumi notiks janvārī, kad bērni un pieaugušie būs atgriezušies pēc slimošanas.

Man kā cilvēkam, kas visu uztver vizuāli, spilgti prātā palikusi ilustrācija, kur mamma cītīgi gatavojas svētkiem, bet, kad pienāk svinēšanas laiks, atpūtas krēslā ir aizmigusi. Te katram jāspēj atrast savs balanss, lai pēc lielā skrējiena vēl vispār ir vēlēšanās svētkus izbaudīt, jo, protams, gatavošanās laiks ir daudz ilgāks, pats svētku mirklis ilgst vien stundu vai divas. Un tad jāspēj noķert tā īpašā sajūta – prieks par padarīto un prieks par savējiem, jo šie brīži sniedz iedvesmu turpmākajai ikdienai.

Turklāt šis gads mums decembra nogalē dāvā neierasti daudz brīvdienu, kad varēs atgūties no lielā skrējiena un būs iespēja vienkārši atpūsties. Reizēm šķiet, ka cilvēki vairs nemāk atpūsties, bet šajās dienās varēs mēģināt atcerēties, kā tas ir. Un vairs nebūs vietā tik ierastie vārdi – nav laika, nevar pagūt. Brīvās dienas, tā ir iespēja izkāpt no ikdienas skrējiena un ieraudzīt to, kas ikdienā paslīd garām nepamanīts, izdarīt to, ko patiesi gribas – nevis pienākuma dēļ, nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tāda vēlēšanās ir no sirds, gan esot kopā ar saviem tuvajiem, gan vienkārši pašiem ar sevi, sadzirdot savas domas, pārdomājot, ko gribas saglabāt, ko gribas mainīt, kas katram ir patiesi svarīgs un nozīmīgs un kāda ir svētku patiesā nozīme.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi