Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Skaitīt līdz desmit

Jānis Gabrāns

Multiplikācijas filma par kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit, nāk prātā vienmēr, kad kādā veikalā redzu zīmi, kas norāda, cik pircēju drīkst atrasties tirdzniecības vietā. Saprotu prasības pamatotību, bet joprojām neesmu sapratis, ko man kā apmeklētājam šī informācija dod?

Tagad, kad valdība beidzot nolēma ļaut klātienē nopirkt grāmatas, arī stingri norādīts, ka grāmatnīcās un citās tirdzniecības vietās, kurās atļauta klātienes tirdzniecība, pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā. Bet neatbildēts paliek jautājums, kā es, pienākot pie veikala un izlasot, cik daudz pircēju veikalā drīkst atrasties, varu zināt, cik tur cilvēku jau iekšā? Neiešu taču saukt, lai saskaitās. Saprotu, ka tas var darboties mazos veikaliņos, kur kvadratūra ļauj atrasties diviem trim cilvēkiem. Paver durvis, saskaiti līdz trīs, ja tik daudz ir, uzgaidi ārā. Bet lielākos pārtikas veikalos, kā zināt? Pieļauju, tas ir būtiski pašiem veikalniekiem, bet tad viņiem pašiem arī jāskaita un jākontrolē. Ko man dod informācija, ka veikalā drīkst vienlaicīgi uzturēties 32 cilvēki? Tad jāliek elektroniskie skaitītāji gluži kā lielveikalu autostāvvietās, kas parāda brīvu vietu skaitu. Pircēju skaits taču vienkārši regulējams ar iepirkumu groziņiem un ratiņiem, kā tas arī daudzviet tiek darīts, un ir apsargs, kurš kontrolē pircēju plūsmu.

Bet vai nu tik vien mums dažādu prasību, kas tiek pieņemtas, jo kaut kāda darbība nepieciešama.

Vēl kāda interesanta nianse šajā aizliegumu būšanā bija liegums tirgot klātienē grāmatas. Īpaši, ja to skatām kontekstā ar alkoholisko dzērienu tirgošanu, ko visā pandēmijas laikā, šķiet, aizliedza tikai uz pāris nedēļas nogalēm. Kā televīzijā skaidroja Valsts kancelejas direktors, alkohols, izrādās, ir pirmās nepieciešamības prece. Protams, var saprast, ka, aizliedzot tā tirgošanu, momentā uzplauks nelegālā tirdz­niecība, kas nekādā gadījumā nenotiks, neļaujot pārdot grāmatas. Nav dzirdēts, ka būtu bijušas točkas, kurās no rokas tirgotu grāmatas, vien savulaik bija vajadzīgs blats, pazīšanās, lai tiktu pie jaunākajām grāmatām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi