
Spītējot nemīlīgajiem laika apstākļiem, izklaides notikumu sezona sākusies! Kaut vai sestdienas, 17. maija, vakarā bijāt Muzeju nakts baudītāji, hokeja fani vai Eirovīzijas fināla skatītāji? Varbūt nekā no tā visa, jo bija jāsvin dzimšanas dienas vai vārda dienas ballīte.
Jāatzīst, šogad Muzeju nakts piedāvātie notikumi bija tiešām vilinoši, bet, “iesēžoties” mājas mierīgajā atmosfērā, kur dienas garumā pielikts ne mazums pūļu, lai tā tāda būtu, paliku vien pie Eirovīzijas televizora ekrānā. Gribējās jau gribējās uzzināt, kā veiksies mūsu “Tautumeitām”. Arī pašausmināties par dažu mākslinieku gaumi vai pabrīnīties par mūsdienu tehniskajām iespējām, radot šovu, – gaismas, vizuālās projekcijas, temps, kādā maina skatuves iekārtojumu, realizējot katra dalībnieka ieceres, – ir patiešām apbrīnas vērtas. Tas pārņem tik ļoti, ka nav laika padomāt, kā tad ir ar pašu dziesmu, tās melodiskumu, saturu, vēstījumu. Jāsaka, diemžēl tas aizvien vairāk paliek šova ēnā, kur visaugstāk tiek novērtēts – jo vairāk efektu un trakumu, jo labāk. To vērā bija ņēmušas arī mūsu “Tautumeitas” un viņu šova veidotāju komanda.
It kā jau viss kārtībā, Latvijas vārds izskanēja, priekšnesums kā otrs labākais savā pusfinālā tika līdz finālam, kas daudzus gadus sagādāja mums problēmas. Arī rezultāts finālā – 13.vieta – nav peļams. Šova beigās, gaidot rezultātus, miegu aizdzina līdzpārdzīvojums, kā tad būs – vai Eiropa mūs sapratīs.
Jāatzīst, pēc “Tautumeitu” uzvaras Latvijas “Supernovā” par to bija šaubas. Vai “Tautumeitas”, lai arī oriģinālas un vokāli spēcīgas, jaunas un skaistas, klausītājus, skatītājus un vērtētājus piesaistīs ar dziesmiņu latviešu valodā; neuzrunāja arī viņu vizuālais tēls, kas daudzreiz iepriekš viņām bijis daudz iespaidīgāks.
Šobrīd skeptiķiem neatliek nekas cits, kā vien slavēt Latvijas pārstāvniecību Eiropas lielākajā televīzijas šovā. Kāpēc gan ne? “Tautumeitas” pielāgojās tā prasībām: bija šovs, latviešu tautas vērtības vēstījošās meitenes bija pārvērtušās par visai nenosakāmām būtnēm, kuru asie nagi, sātaniskās, (citi domā, kaķa) astes un kailums (kā gan bez tā kārtīgā šovā) piesaistīja un uzrunāja. Vai tas slikti vai labi? Tas atkarīgs no katra paša pārliecības un (ne)vēlēšanās palikt pašam, neietekmējoties no sabiedrības tendences – jo trakāk, jo labāk. Lai vai kā, kaut kāds rūgtumiņš tomēr ir par “Tautumeitu” neapšaubāmo izdabāšanu publikai.
Bet kā patīkama tendence tomēr atzīmējama – šogad kopumā “trakumu” šovā bija mazāk un gandrīz uzvarēja, paliekot otrajā vietā, patiešām melodiska, saturiska, arī vizuāli gaumīga Izraēlas pārstāves Juvalas Rafaelas (Yuval Raphael) dziesma “New Day Will Rise” (“Jauna diena uzausīs”). Pasaule attīstoties pa spirāli. Varbūt nākamais tās loks mūs sācis nest uz gaišākas civilizācijas pusi, kurā “Tautumeitas” (varbūt jau citas) varēs palikt īstenas latviešu meitenes.