Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Saltais pieskāriens

Mairita Kaņepe

Nemīlīgais svētdienas rīts mainīja manus plānus. Tā vietā, lai dotos pavasarīgā pastaigā uz Gauju vai kļūtu par aktīvu līdzjutēju velobraucējiem, kuri no malu malām pulcējas Cēsīs, nolēmu pagarināt vaļas stundas mājās. Pat neesot pilsētas centrā, bija jūtams, ka šajā svētdienā Cēsis piepildās ar atbraucējiem. Tātad lielo aktivitāšu sezona ir sākusies!

Arī prom no centra, Viesturkalna daudzdzīvokļu māju rajona ieliņās, sastājās automašīnu rindas. No auto jumtiem tika nocelti velosipēdi. Sportotāji gatavojās ikgadējā pavasara velobrauciena Cēsis – Valmiera startam. Skatītāji pulcējās arī pilsētas nomalē – Viestura un Krasta ielas krustojumā- , lai izjustu masu starta atmosfēru. No rietumu puses nākošais ciklons, kas svētdienas rītā Kurzemē bija atnesis baltu ziemu, Cēsīm tuvojās ar aukainu lietu. Bija skaidrs, ka velobraucēji vairāk nekā 30 kilometru garajā ceļā, kur trase vijas arī pa mežu taciņām, Valmieras centrā nonāks ne tikai sviedru klāti, arī dubļu nošķiesti un lietus mērcēti. Pie tam, šādās trasēs dodoties, jāstiprina ne tikai muskuļi, arī sirds, kaut vai ar Latvijas izgudrojumu – mildronātu.

Tā filozofēju, ar kafijas krūzi rokās no sava dzīvokļa augstumiem nolūkojoties uz rosmes pilno ieleju. Viestura ielas galā tautas brauciena startam jau pulcējās velobraucēji. Pa visu apkārtni skanēja caur ruporu raidīta runa. Tiesnesis grupēja braucēju simtus starta koridorā. Sportistu masa bija veiksmīgi jānoorganizē velobrauciena sākumam uz Valmieru. Atminējos citu gadu un savu līdzi jušanu velobraucieniem Siguldā. Tāda nolūkošanās masu braucieniem ar tai piemītošo enerģiju mani spējusi saviļņot līdz pat asarām.

Kaut šis gads šajā trasē paietu bez lielām traumām! Citu gadu sportisti, paklūpot uz meža celiņu saknēm vai apdzenot braucienā no stāvāka kalna, ir krituši. Kādā no tautas braucieniem Cēsīs jau Krasta ielas līkumā tika pieredzēta masu krišana, kādam no braucējiem neveiksmīgi nosvārstoties. Lai šoreiz veicas – tā nodomāju, sākot pievērsties citām svētdienas nodarbēm.

Tikai vakara stundā ielūkojos internetā, lai uzzinātu, kam veicies šī gada velomaratona sezonas atklāšanā Latvijā. Ieraudzītais mani satrieca. Valmieras centrā dažas minūtes pēc iebraukšanas finišā bija sabrucis Latvijas izlases sportists, 17 gadīgs jaunietis. Informācija bezkaislīgi vēstīja, ka ārstiem Valmierā viņa dzīvību glābt nav izdevies.

Saltā pavasara svētdiena… Liktenīga aizrautīgajam sportistam. Stindzinoši salta sportista ģimenei un komandas biedriem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi