Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Romantizētie lauki

Monika Sproģe

Mani brāļa bērni ir tajā vecumā, kad bilžu grāmatas vēl interesē un ar to palīdzību mazulis sāk mācīties pirmos vārdiņus.

Atnācis pie manis, mazais klēpī ieliek grāmatiņu par laukiem. Šķirstām, skatāmies un mācāmies: lūk-sunītis baras uz aitām, kaķītis, kas laiski guļ uz siena ruļļa, skaistas gotiņas ganās vienā aplokā ar zosīm, pīlēm un vistām. Netālu atrodas ķēve ar kumeliņu un laimīgs ruksis vārtās sausos salmos. Lieki pieminēt, ka no šķūņa izbraukts sarkans traktors, aiz mājas uzzīmēts bagātīgs dārzeņu lauks, bet priecīgi saimnieki nes kastes ar āboliem, kamēr meitenīte laista siltumnīcu. Skaistos labības laukus apspīd saule. To skatot, sirdī iezogas vēlme dzīvot šādā vidē.
Skatos un domāju – cik romantizēta lauku ainiņa! Bildīte, kas mazam bērnam rada idillisku priekšstatu par dzīvi laukos. Viss šķiet tik vienkāršs un viegls. Domāju, vai uz šo neuzķeras arī jaunie saimniekotāji, kas vēlas pārcelties no blīvi apdzīvotām vietām uz dziļiem laukiem, cerībā šo skaisto, romantizēto lauku dzīvi pārvērst īstenībā, atsitoties pret skarbo realitāti, kad, kā izrādās, saule laukos nemaz nespīd katru dienu. Govis un cūkas mēdz aplipt ar mēsliem, un ražu noēd ūdensžurkas vai Kolorado vaboles. Kad pēc lietavām dubļi smeļas zābakos, nezāles aug griezdamās un līdz Jāņiem jāpagūst novākt siens, bet joprojām, lietavu dēļ traktors uz pļavām netiek virsū, zāle ne vella nežūst.

Arī mūsu ģimenei ir lauki, saimniecībā nav lopu, toties ir milzīgs dārzs un vairākas siltumnīcas ar puķēm, jo tas ir manu vecāku iztikas avots. Prasīju mamma, ko viņa sev apsola nākamajā gadā, un mani pārsteidza atbilde: “Mazāk runāt par darbu un vairāk laika veltīt sarunām, kurās nav iepīta dārzniecība, jo, lai gan tā ir mūsu ikdiena un maize, mums ar tēti vienam priekš otra jābūt pirmajā vietā.”

Tomēr man šķiet, ka tas neizdosies, jo dzīve laukos cilvēku ievelk un tur cieši jo cieši, neļaujot pacelt galvu. Manu vecāku pieredze rāda, ka laukos sev iztiku var nopelnīt tikai ar smagu darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram, un diemžēl romantisma tajā ir pavisam maz. Ir savi prieka un uzvaras brīži, bet pāri visam darbs, darbs, darbs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi