Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Paša lasītas mellenes

Sarmīte Feldmane

Tirgus izsenis bijusi vieta, kur iet raudzīt, kas izaudzis dārzos, kas zied, ko vērts pameklēt mežā vai purvā. Un arī pie reizes uzzināt, vai tām ogām, sēnēm, dārzeņiem sācies ražas laiks un cik bagāta raža gaidāma. Atliek papētīt piedāvājumu, un viss skaidrs.

Tā vismaz bija. Tagad, ieejot tirgū, šo informāciju neiegūt. Importa ogas un dārzeņus var nopirkt krietni, pirms vērts prasīt kaimiņam, vai viņa dārzā vai pļavā arī jau zemenes gatavas, vai tomāti sārtojas. Tirdzinieki gādā, lai patērētājiem būtu tas, ko viņi vēlas. Un tā tam jābūt.

Sācies melleņu laiks. Tās iepērk uzpircēji un dod iespēju īpaši laucinieku ģimenēm nopelnīt kādu eiro. Tie, kam pazīstami piepilsētas meži, lasa ogas un nes uz tirgu. “Kāpēc mellenes tik dārgas? Tajā trauciņā taču trīs ēdamkarotes ogu, bet maksā pusotru eiro,” kāda izbrīnīta pircēja šausminājās un saņēma izsmeļošu skaidrojumu, ka ogu ļoti maz, ka jālasa pa vienai, mežā jānostaigā kilometri. Tā viss var būt. Taču kāpēc līdzīgas atrunas var dzirdēt katru vasaru? Tad laiks par karstu, ogas izdegušas un sīkas, tad laiks par lietainu, ogas slapjas un pārgatavojušās šķīst. Nav vērts meklēt loģiku, tas vienkārši ir bizness. Tā vien šķiet, ka meža un dārza velšu tirgotāji vienā balsī pilsētniekiem stāsta – ogu nav, tomāti neaug, gaileņu vispār nav – un mierīgu sirdi ceļ tik cenu augšā. Nezinādams pilsētnieks nopūšas līdzi: “Tāda vasara, ko darīt, bet odziņas gribas. Jāēd veselībai, citādi ziemā par zālēm nāksies izdot vairāk.”

Tagad ir modē brīvdienas pavadīt brīvā dabā, staigāt pa dabas takām, mežiem. Atliek paņemt līdzi mazu trauciņu un pielasīt mellenītes, zemenītes, maisiņā gailenes. Ja to darīs bez steigas, stundas laikā būs vismaz pāris litru ogu un sēnes mērcei. Un kāds ietaupījums! Arī par tirdziniekiem raisīsies citas domas, kaut vai par to, kādos mežos viņi iet, ja nu galīgi nav ogu un gailenes neaug.

Sūkstīšanās, ka kārtējais gadalaiks visu ražu noskaudis, laikam gan latvietim asinīs. Varbūt tā no senatnes gēnos pārmantots, ka nav ko lielīties, labāk pagausties, jo tā gribas, lai kāds pažēlo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi