Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Par presi, brīvību un rāmjiem

Andra Gaņģe

Tas senais teiciens, ka ar avīzi var nosist mušu un politiķi, sen vairs nav spēkā. Politiķu sitēju tagad ir ļoti daudz – televīzija, radio, internets, sociālie mediji jeb – pazīstamāk – sociālie tīkli. Tomēr mediju tiesības brīvi piekļūt un paust informāciju sabiedrībai joprojām sauc par Pasaules preses brīvības dienu.

Prese ir periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums, vēsta “Te­zaurs” – latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Lai kādi mediji aizvien modernāko tehnoloģiju virtuvē rodas, pamats ir un paliek tas, kas radies laikā, kad preses izdevums bija galvenais informācijas nesējs – cik iespējams, pārbaudīt to, ko ziņo, turēties pie faktiem un nodrošināt viedokļu daudzveidību.

Mūsdienās šķiet, ka mediju brīvības ir gana un pāri galvai. Nu, vismaz sociālajos medijos. Reizēm pat piezogas ķecerīga doma – vai nevajadzētu kādu cenzūru? Protams, sociālās saziņas vietnēs ir ne tikai nekrietni, apvainojoši, klaji dezinformējoši un demagoģiski vēstījumi un spriedumi, ir daudz noderīga un vērtīga, bet vai tas atsver to zampu…

Nu, nē, nedrīkst tā domāt. Tāpēc ka ir cilvēki (lasi – politiski spēki, ekonomiski spēki utt.), kuriem ir daudzslāņu ļaunprātīgi nolūki, ka ir cilvēki, kuriem savādu baudu sagādā ķengāt, nomelnot, muļķot, ierobežot tiesības paust domu ir nepiedodami.

Protams, žurnālistika un tas, kas straumēs plūst no nenosauktiem vai lasītājam neizprotamiem avotiem, nepavisam nav viens un tas pats. Tas medijs, uz kuru attiecinām Preses brīvības dienu, ir tas, kura mērķis ir izstāstīt patiesu, iespējami pārbaudītu un uz faktiem balstītu stāstu. Diemžēl aizvien biežāk nākas aizdomāties – cik un kuri mediji būtu iekļaujami šīs dienas svinību sarakstā?

Internets ir pārpilns vietnēm. Vai formālais apzīmējums, kādu katrs atradis, atbilst tā saturam? Kādi ir tie rāmji, kuros katrs ieliekams? Kādas prasības izvirzāmas šo stāstu radītājiem? Zem brīvības virsraksta var palikt daudz ko. Taču brīvība ir arī atbildība. Par to der padomāt šodien, 3.maijā, Pasaules preses brīvības dienā. Un ne tikai tiem, kas rada ziņas, arī tiem, kas tās lasa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi