Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Nevedīsim svešo mājās

Sarmīte Feldmane
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar tam pienākošos attieksmi, tas vispirms jāiepazīst. Tas nekas, ka skaists, ilgi stāv vāzē vai garšīgs maltītē, pasaudzēts svešzemnieks var nodarīt lielu ļaunumu.

Latvijā    sastopamas vairāk nekā 50 dažādas invazīvās sugas – gan augi un sēnes, gan dažādi dzīvnieki (kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, zivis, zīdītāji). Svešzemju suga, nonākot jaunā vidē, strauji paplašina savu izplatībau un savairojas,      agresīvi apgūst jaunas teritorijas, padzenot vietējos no to dabiskās ekosistēmas. To negatīvā ietekme uz daudzveidību ir  zinātniski pierādīta.

Pirms cik gadiem aizvien biežāk makšķernieki runāja par rotaniem no Tālo Austrumu upēm? Nemaz ne tik daudziem. Nu jau tas nav nekāds retums. Tāpat apa­ļais jūrasgrundulis, ko sauc arī par bullīti,     strauji izplatās, var pat teikt, ka tā kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām Latvijas piekrastes ūdeņos. Zivtiņa pamazām vien apgūst pasauli. Populācijas aizsākumi ir meklējami Marmora, Melnās un Kaspijas jūras ūdeņos. Tā tiek uzskatīta par 20.-21. gadsimtu mijas vienu no sekmīgākajām invazīvajām zivju sugām Ziemeļamerikā, Lielajos ezeros, un daudzviet Eiropā. Pirmo reizi šī invazīvā zivs Ziemeļamerikā tika atklāta 1990. gadā. Pagājušā gadsimta 80. gados apaļie jūras grunduļi atrasti arī Maskavas upē Krievijā un 1990. gadā arī Baltijas jūrā Gdaņskas līcī pie Polijas.

Šobrīd Eiropā šī zivs sastopama Baltijas jūras dienvidos un austrumos, Botnijas un Somu līcī, Kategata jūras šaurumā un Zviedrijas dienvidos. Latvijas piekrastē apaļais jūrasgrundulis pirmo reizi parādījās 2004. gadā.    Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums liecina, ka jau 2015.gadā tas  atrasts Liepājas ezerā, Salacas lejtecē un Sakas upē.    Toreiz zinātnieki piedāvāja divas iespējas – vai nu veicināt šo zivju izplatību un    izmantot pārtikā, vai ar dažādiem pasākumiem ierobežot. Bet ieteikums bija nepārprotams – īstenot tādu stratēģiju, kas vērsta uz    populācijas ierobežošanu.

Tā notiek, ienāk viens svešinieks, sākumā brīnāmies, kas tas tāds, pasaudzējam, pēc tam zinātnieki strādā, lai saprastu, kā tikt galā    ar negantnieku, kurš iznīcina vietējos.

Un tas nav stāsts par apaļo jūrasgrunduli, rotanu, latvāni    vai krokaino rozi. Tas ir stāsts par atvērto pasauli, kuras robežas ir vaļā. Turklāt laikapstākļi ar aukstajām ziemām Latviju vairs nepasargā no tiem, kam patīk jaukāks klimats. Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā ir cilvēku    apzinātas un neapzinātas darbības sekas. Gan augi, gan dzīvnieki    var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai kāda atvesti, lai dārzā būtu pārsteigums, lai ziedētu tikpat skaisti kā svešajā zemē.

Puķu sprigane, krokainā un Kanādas zeltslotiņa atceļoja kā daiļdārza augi. Gadu desmitiem tika loloti, līdz kļuva par dārzbēgļiem. Cik tad ilgi augsi vienā vietā, varbūt nedaudz tālāk labāka augsne, nākamā paaudze domā tāpat, un veidojas plantācijas.     

Latvijā dārzbēgļu ir jau vairāk nekā 100 sugu. Daudzi no Kurzemes hercogistes muižu dārzu laika, kad tur sēja, stādīja arī interesantus, skaistus svešzemniekus. Dažiem dārzā nepatika, un tie bēga, jaunajā vietā cenšoties nomākt, pat iznīcināt vietējos augus. Visvairāk bēgļu ir no košumdārziem. Piemēram,    matainās sīkgalvītes (Galinsoga ciliata). Tās ir ļoti līdzīgas sīkziedu sīkgalvītēm. Galvenā atšķirība – galotnē trīsdaivainas lapiņas pie zieda kurvīša pamatnes, sīkziedu sīkgalvītei šīs lapiņas ir bez sānu zobiņiem. Tātad – XIX gadsimta vidū mataino sīkgalvīti no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas ieaudzēja vairākās Eiropas Botānisko dārzu kolekcijās. Daudzi iekāroja glīto augu. Ar ko tas beidzās? Ravējam, ravējam, ravējam…

Katram augam, dzīvniekam, kukainītim savs ceļojums uz Latviju. Lai cik mēs būtu toleranti, ir jāatmet maldi, ka    svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību.

Ceļojumā piestājot un ieraugot ko skaistu, labāk nevākt sēklas, necensties tikt pie spraudeņa. Tas vienkārši nav tā vērts. Ja domājam par nākotni Latvijas dabiskajās pļavās. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi