Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Nenokavēt pavasari

Iveta Rozentāle

Brīdis, kad viss plaukst un sāk ziedēt, ir īpašs. Pavasaris līdz ar dabas rosību un arvien gaišākajiem rītiem un vakariem man ir ļoti tuvs.
Katru rītu ar interesi vēroju, cik koki un krūmi ir sazaļojuši, kā pelēcīgo nokrāsu arvien spēcīgāk pārņem zaļais tonis. Man ļoti patīk vērot, kā raisās ceriņu lapiņas, kas no pumpuriem pārvēršas par maziem kronīšiem, līdz pilnībā atveras. Šis brīdis ir it kā nemanāms, bet to negribas nokavēt, lai vēlāk nav jāiesaucas – ak, pa kuru laiku viss ir sazaļojis!

Pirms vairākiem gadiem iestādīju magnoliju, ziemās satraucoties, vai tā, kamēr vēl maza, nenosals, vasarās vērojot, kā tā maz pamazītiņām pastiepjas garumā. Un šogad mani sagaidīja ilgotais brīdis – viena zara galā ir pumpurs, pats pirmais! Tagad tas tiek uzmanīts kā lielākais dārgums, gaidot, kad atvērsies. Magnolija nav mūsu klimata joslas augs, būtībā tā ir eksotika. Viens no skaistākajiem tās eksemplāriem redzams Rīgā. Skvērā pie Operas nama aug Latvijā lielākā Kobus magnolija, kad tā zied, skaistums ir neaprakstāms. Magnolijai, šķiet, tur patīk, stādīta pirms gandrīz pusgadsimta, katru pavasari joprojām priecē garāmgājējus.

Pavasaris ir katra puķu audzētāja prieka un bažu laiks. Vai viss rudenī iestādītais augs, kā cerēts, vai kas nebūs nosalis, vai veidosies plānotā kompozīcija? Netrūkst pārsteigumu. Nopirktais un zemē ieliktais aug garāks, nekā stāstīja pārdevējs, cits augs savukārt nemaz negrib no zemes ārā līst. Parādās ziedi pavisam citā krāsā, nekā iecerēts.

Un, protams, sākas pavasara stādīšana. Jāskatās, vai salnas vēl gaidāmas, bet ir dēsti, kam salnas sliktu nenodarīs, tos var likt zemē. Bet līdz daudzu dēstīšanai vēl jāgaida, lai neapsalst, lai pietiek siltuma un augs var sākt saņemties, nevis nīkuļot. Taču dārzniecei dobes nekad nebūs gatavas, vienmēr būs, ko papildināt, uzlabot, pamainīt. Šajā darbā tik ļoti jūtams dzīvības spēks, enerģija, ko varam saņemt tieši no dabas.

Ak, un vēl priekšā ziedošais maijs! Atceros, reiz bija tik silts, ka plūmes, ķirši un ceriņi uzziedēja vienā nedēļā. Šis pavasaris gan tāds lēnīgāks, viss notiek pakāpeniski. Cerams, arī augļu koku ziedošais un tik smaržīgais skaistums mūs priecēs ilgāk nekā tikai nedēļu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi