Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Nebūs labi!

Brīdī, kad iestājušās nenovēršamas pārmaiņas un nav nekādas vēlēšanās tās pieņemt, ziniet, ko mēs darām? Mēs paziņojam, ka jaunais neko labu nenesīs. Sevi aizstāvam, mānām, cenšamies aizsargāties, pirms doties pārmaiņās.

Dzīvē šādi brīži ir dramatisma pilni. Taču, ziniet, ja tos ierauga no malas, netrūkst arī komisma. Atceros, kā mēs – 400 cilvēki – Valmieras teātra skatītāju zālē smējāmies, kad izrādē gruntīga sieva, ģimenes locekļu nostādīta pārmaiņu priekšā un mierināta, ka būs jau labi, vārgi iebilda: “Un ja nu nebūs labi”? Pēc tam sieviete it kā atguvās, ieņēma ierasto, aktīvo dzīves pozīciju un ģimenei cieti paziņoja: “Nebūs labi. Es zinu – nebūs!” Tajā brīdī arī zāle uzsprāga smieklos. Kas tad bija noticis? Kāzu karstumā jaunais pāris paziņojis, ka netaisās dzīvot pēc vecāku un vecvecāku prāta, bet gan sava. Skatītājiem šo ģimenes pavērsienu bija ļauts redzēt no malas. Pie tam izrādes režisors domu gaitu un rīcību bija paspilgtinājis, kā jau komēdijai tas piederas.

Aizveroties izrādes “Latviešu kāzas” priekškaram, bija laiks aizdomāties, cik precīzi dramaturgs un režisors Lauris Gundars pratis uz skatuves parādīt dzīvē novēroto. Viņam bija izdevies. Mēs katrs pārmaiņu gaidās savu reizi esam meklējuši glābiņu, paziņojot, ka nebūs labi, un piebilstot: “Kad mēs augām, tad gan tā nebija! Tad zāle bija zaļāka.”

Šī epizode ienāca prātā aizvakar, sapulcē klausoties Cēsu amatierkolektīvu vadītāju un dalībnieku sarunās ar Cēsu domi. Beidzot ir pienācis brīdis, par kuru pirms desmit, divdesmit gadiem varēja tikai sapņot – Cēsu kultūras nams jaunā kvalitātē augšāmcēlies. Taču brīdī, kad piedzīvots ilgi gaidītais un cerētais – pirms simts gadiem celtais nams ar vēl nebijušu vērienu var sākt jaunu simtgadi – viens no cēsniekiem, gluži kā tajā izrādē, pārmaiņu priekšā, sacīja: “Nebūs labi, es zinu, nebūs!” Pēc tam viņš atminējās, kāda viņa bērnībā un jaunībā bijusi kultūras nama smarža, nopūtās un secināja: “Tā vairs nebūs.”

Taču es nespēju sērot par pagātni, jo esmu citās noskaņās. Man jau kabatā ir biļetes uz Cēsu koru pirmo lielo koncertu jaunajā koncertzālē. Gaidu šo skaisto notikumu ar lielām cerībām un prieku. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi