Ik dienu izeju sabiedrībā. Man patīk, jo ko tik tur nevar satikt, ko sadzirdēt. Kāda viedokļu daudzveidība! Tā ir kā brīnums. Tāpat atklātība. Katrs saka, ko domā, jūt, nevienu nežēlojot, nebaidoties pamelot, pafantazēt, sevi paslavēt. Ir tik jauki vērot līdzcilvēkus, būt kopā ar viņiem. Būt sabiedrībā. Nekādas vientulības.
Tādā sabiedrībā dzīvojam. Atliek vien ieslēgt datoru un ieiet internetā pie savējiem, un dzīvot. Te viss tik vienkārši, un sarežģītais uz tevi personīgi neattiecas. Tā ir tik jauka pasaule, kuru nevar salīdzināt ar to, kurā ieejam, aizverot mājas durvis.
Tā dzīvojam divās pasaulēs, divās sabiedrībās. Bet dažkārt tās sajūk. Un tad ir samulsums, jo pēc dzīvošanas virtuālajā vairs nemākam reālajā. Lai gan tajās abās ir tie paši cilvēki, tikai reālajā dzīvē viņiem ir citi vārdi, cita uzvedība un uzdrīkstēšanās. Un sākas trakums, kad abas pasaules sajaucas.
Nupat tracis sacēlies par veselības ministru Gunti Belēviču. Kāds e-pastā uzrakstījis, ka viņš it kā ārstējies, ticis bez rindas pie ārsta. Ministrs saka, ka viņu apmelo. Premjers un Valsts prezidents iesaistījušies noskaidrot patiesību, KNAB sāk meklēt. Un tas viss tiek dažādi zelēts virtuālajā pasaulē, apspriests reālajā. Un cik daudzus vispār interesē, kā bija patiesībā! Dzīve taču kļūst interesantāka, ja kādam galvā uzvilkts maiss un viņš mēģina noiet taisni. Var pārsmieties.
Šovakar katram iespēja iepazīt, kaut ko vairāk uzzināt “Baznīcu naktī”. Arī skeptiķim varbūt vērts vienkārši ieiet dievnamā un paskatīties, kā tur iekšā izskatās, nevis apkārt reālajā un virtuālajā pasaulē runāt kaut kur kaut ko saklausītu un paust, pašaprāt, asprātīgu viedokli.
Jāiziet sabiedrībā. Tajā, kur dzīvo reāli cilvēki. Ar reālām problēmām, attiecībām, dzīvi. Tikai tajā smaržo
jasmīni.
Komentāri