Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Nav redzējuma

Jānis Gabrāns

Jau rīt Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā sāksies ziemas olimpiskās spēles, un pat tie, kuri ikdienā sportiskajām aktivitātēm īpaši līdzi neseko, biežāk painteresēsies par tur notiekošo. Latviešu līdzjutēji cer uz savējiem, cer uz medaļām. Nenoliedzami, ir lieliski redzēt savas valsts sportistus uz goda pjedestāla, bet ir arī jāapzinās reālā situācija un iespējas. Gribam vai negribam, bet bez naudas nav panākumu, un, galvenais, šo naudu vajag jau pašā sākumā, nevis tikai tad, kad sportists kļuvis par olimpisko vai pasaules čempionu. Diemžēl Latvijā tā nenotiek. Tad, kad sportists kāpis uz pjedestāla, vēlams uz augstākā pakāpiena, politiķi sit viņam uz pleca, sūta apsveikumus un saka – mūsējais! Bet, kā tikt līdz šim pjedestālam, tas jau katra paša ziņā.

Jāatzīst, ka kopumā valstī nav sporta ilgtermiņa attīstības redzējuma, stratēģijas. Jo vēl jau turamies uz vecajiem lauriem. Taču, ieskatoties rūpīgāk, kļūst redzams, ka aiz šī pirmā ešelona ir pamatīgs tukšums. Kaut vai biatlonā. Varam priecāties par Andreja Rastorgujeva, Baibas Bendikas startiem, bet kas nāks viņu vietā? Nav! To labi redzam valsts čempionātā, kur vecākajā jauniešu un junioru grupā dalībnieki uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, dažkārt pietiek pat ar vienu pirkstu. Par kādu konkurenci, izaugsmi varam runāt! Gadi iet, bet situācija nemainās. Pieredzējušie līdzjutēji vēl ar gandarījumu atceras mūsu biatlona zelta kvartetu – Bricis, Maļuhins, Nākums, Upenieks –, bet jāsaprot, ka tāda vairs nebūs. Jāsaka paldies visiem puišiem, kuri trenējas, cenšas startēt pasaules kausos, bet rezultātu nav.

Tā varētu minēt vai katru sporta veidu, jo nav valstiska redzējuma, lai būtu augsti sasniegumi. Lai gan viss it kā vienkārši, vajadzīgs treneris (ņemsim to pašu biatlonu), kurš braukā pa sporta skolām, vēro bērnus, jauniešus, meklējot potenciālos līderus. Tā tiek izveidota izlase, kas mērķtiecīgi strādā uz rezultātu nākotnē un, galvenais, kam ir valsts finansējums un atbalsts. To, ka, mērķtiecīgi strādājot, nākotnē var gūt rezultātus, pierāda Andreja Rastorgujeva sasniegtais. Ja būs līderi, būs bērni, jaunieši, kuri gribēs viņiem līdzināties. Biatlonā, slēpošanā, vieglatlētikā, ikvienā sporta veidā. Pagaidām Latvijas sports pārsvarā turas uz entuziastiem, un par to viņiem no līdzjutējiem vislielākais paldies!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi