
Lietus līst, pēc pāris stundām brīvdabas koncerts. Notiks ārā vai tomēr telpās? Meklēju atbildi tur, kur ir viss – internetā. Neatrodu. Jautāju vacapa biedriem, arī nezina. Atliek vien vilkt lietusmēteli un doties. Nav jau liels un smags, ja nevajadzēs, varēs ielikt somā. Smidzina, un, pirms tuvojos koncertvietai, vēl ieskatos rīkotāju feisbukā. Tur ziņa, ka jāiet uz citu pusi, jo viss pārcelts. Tikai jautājums, pirms cik ilga laika to izlēma, ja paziņoja nepilnu pusstundu pirms sākuma. Pa ceļam satieku vēl cilvēkus, kuri dodas uz koncertu, painformēju. Viņi vien dziļi nopūšas, jo nāk tieši no estrādes puses.
Ja ko nezini, paskaties internetā! Izrādās, ka tā tomēr gluži nav. Skatīties jau var, tikai jāzina, kur un kad. To zināt ir tas sarežģītākais. Tiesa, ja vienreiz esi iekritis, nākamreiz būsi mazlietiņ gudrāks.
Šodien tas mazlietiņ nozīmē – no rīta ieskatīties socziņās, kāda paredzēta satiksmes organizācija, pa kuru ielu drīkstēs braukt, pa kuru ne. Tad var rēķināt, cikos jāizbrauc no pagalma, lai kaut ko nenokavētu. Bet, pirms iedarbina mašīnu, drošības pēc vēlreiz vajag uzmest aci shēmām, ja nu kas tomēr mainījies. Arī brīvdienās laikus jāizburas iespējamām ziņu lapām un gudru cilvēku viedokļiem, lai neiebrauktu, kur labāk nevajag, un pēc tam nav jāapbrau cauri visai pilsētai, lai ietiktu savā pagalmā.
Pēdējās dienās ne viens vien cepas par ceļa remontdarbiem Lorupes gravā. “Latvijas Valsts ceļi” feisbukā informē, ka būvdarbu dēļ jārēķinās ar īpaši palēninātu satiksmi, būvdarbu vietas izbraukšanai jāplāno līdz pat stundai. Šie satiksmes ierobežojumi būs spēkā līdz rudenim. Viss skaidrs. Tikai kā cilvēks var zināt? Vajadzēja paskatīties sociālajos medijos… Taču vai šāda ziņa nebija jāizplata krietni laikus, noderīgi būtu arī lieli plakāti, kas informē, kā var sarežģījumus apbraukt.
Ceļu remontu dēļ daudzviet Latvijā šovasar nākas pastāvēt 20, 40 minūtes. Lai uz kuru pusi iecerēts braukt, ja negribas piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, pirms došanās ceļā jāizpēta iespējamā pieejamā informācija. Ja to neizdarīs, būs kavēšanās, kreņķi par neierašanos laikā.
Neviens jau nekašķējas, nepārmet, ka kaut kas tiek darīts, lai pēc tam būtu labāk. Stāsts ir tikai un vienīgi par to, ka rīkotāji, darītāji uzskata, ja kādā tīmekļa vietnē, kuru viņi pārvalda, ir informācija, tad visa pasaule uzreiz zina. Diemžēl tā nav. To apzināties nav viegli, bet, ja kāds grib informēt un citi būt informēti, tad būtiskākais ir – kā, kur un kad.
Komentāri