Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Muiža nav iedomājama bez ļaudīm, kas to darīja bagātu

Andra Gaņģe

Vēsturiskas, arhitektoniski nozīmīgas ēkas un citas būves ir stāsts par to, kā veidojusies dzīve šajā teritorijā, kas nu jau vairāk par simts gadiem ieguvusi to statusu, kas mums pienākas – valsts. Mēs to turam cieņā, atjaunojam, uzturam reizēm ne tikai iespēju, bet pat vairāk nekā iespēju robežās. Un lepojamies ne bez pamata, pilis, muižas – tas ir mūsu tautas, latviešu namdaru, dārznieku, zemnieku un dau- dzu citu amatu pratēju ieguldījums.

Taču tagad gan sacīšu kaut ko nepopulāru, kam, visticamāk, nepiekritīs neviens, kas lasīs rakstīto. Tomēr man šī doma, kas nedod miera jau ilgāku laiku, jāizsaka skaļi. Proti, pētot, apkopojot stāstus par senajām, greznajām ēkām, pils dārziem, parkiem, rādot tos apmeklētājiem vai gatavojot aprakstus, runā par senajām baltvācu dzimtām, par to, kam piederējuši īpašumi, kā tie pirkti, pārdoti, pilnveidoti, cik daudz titulētā augstmaņu dzimta darījusi vietējo ļaužu labā utt. Bet nekur līdz šim nav gadījies lasīt vai dzirdēt, cik tad ļaužu uzturēja muižu, cik zemnieku sētu deva savu saražoto un cik darbaspēka, kādas bija klaušas, cik bieži zemnieka ģimenei nācās mainīt muižnieka atvēlēto dzīves un iztikas gūšanas vietu. Beigu beigās varbūt arī to, cik bieži un par ko kāds no visas plašās muižas teritorijā dzīvojošajiem dabūja pērienu?

Nedomāju, ka mums no gadsimtu dzīlēm jāizceļ kādi seni pāridarījumi, kas piederēja savulaik pastāvējušajai kārtībai, taču, vai tā nav mūsu tautas vēsture, kurai ir nozīmīga vieta laika ritumā un tajā, kādi esam šodien? Un, manuprāt, tā arī būtu cieņa pret tiem, kas cauri gadu simtiem nesa tās vērtības, kas šodien ir mūsu, latviešu, esības pamatā.

Jā, nav bijis mums savu, latviešu, augstdzimušo kārtas, bet to, ar ko šodien lepojamies un rādām tūristiem, jau neradīja vien baroni. Domāju, muižu, piļu dokumentos atrodamas ziņas ne tikai par tiem, kas valdīja un pārzināja, bet arī par tiem, kas darīja to it kā ikdienišķo un gandrīz aizmirsto, taču tieši to, lai skaistās ēkas un parki, pat ja tie garajos padomju gados bija aizlaisti, tagad atkal atplauktu pilnā krāšņumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi