Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Mīti par “Covid-19”: no ķiplokiem un karstas vannas līdz aizturētai elpai

Līga Salnite

Sākot no mirkļa, kad pirmo reizi izdzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem par briestošo sērgu kaut kur tālu Ķīnā, drīz jau būs gads, un jau astoņus mēnešus pandēmijas spiedienu jūtam arī katrs savā dzīvē – kā fiziski, tā psiholoģiski.

Cilvēciskai būtnei grūti sadzīvot ar apstākļiem, kuri nepa­kļaujas viņa paša pieņemtajai loģiskajai izpratnei un kārtībai, tamdēļ it dabiski, agrāk vai vēlāk, rodas kārdinājums pieņemt notiekošo caur tādu prizmu, kas piedāvā vienkāršāku izskaidrojumu, sola glābšanu (brīnumlīdzekļi) vai vienkārši noveļ vainu uz kādu trešo subjektu (sazvērestības teorijas).

Vērojot notiekošo globālajā informatīvajā telpā, Pasaules Ve­selības organizācija (PVO, World Health Organization, WHO) savā mājaslapā apkopojusi populārākos rodamos mītus par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību. Šobrīd tur rodamas teju 30 dažādas teorijas un PVO speciālsitu sagatavotie skaidrojumi, ko ievada aicinājums kopīgiem spēkiem samazināt infodēmijas izplatību. Starp soļiem, kā nepieļaut nepamatotas informācijas popularizēšanos, minēts – impulsīvi nepārsūtīt kādas dzirdētās baumas grupu tērzētavās, jebkuras iegūtās informācijas dubulta apstiprinājuma meklēšana, turklāt no kādiem jau uzticamiem, oficiāliem avotiem, kā arī vienkārša jautājuma uzdošanu baumu izplatītājiem: “Kā tu zini, ka tā ir patiesība?”
Viens no pirmajiem mītiem, kas ne reizi vien dzirdēts arī mūspuses ķēķa sarunās, ir saistīts ar dažādu uztura bagātinātāju un vitamīnu lomu “Covid-19” ārstēšanā. PVO speciālsiti gan nenoliedz mikroelementu un vitamīnu nozīmīgo lomu veselības stiprināšanā, tomēr atkārtoti uzsver – patlaban nav nekādu pierādījumu konkrētu elementu ietekmei koronavīrusa izraisītās slimības ārstēšanā. Taču PVO intensīvi strādā pie zāļu izstrādes un izmēģinājumu koordinēšanas cīņā ar “Covid-19”.

Vienlaikus PVO aicina pārmērīgas apzinības vārdā nenodarīt sev lielāku ļaunumu – sporta treniņu laikā ieteikts tomēr nelietot maskas, bet daudz vairāk pievērst uzmanību distancei no citiem cilvēkiem. “Sviedri var padarīt masku daudz ātrāk mitru, kas elpošanu dara grūtāku un arīdzan veido mikroorganismiem labvēlīgāku vidi.”

Attiecībā uz vēl pavasarī biežāk izskanējušajām bažām, ka jaunais koronavīruss var izplatīties arī ar apaviem, mediķi teic – tā ir maz ticama varbūtība. Tomēr mitekļos, kur dzīvo mazi bērni (vēl rāpojoši), drošībai tiek ieteikts atstāt apavus pie ieejas. Speciālisti iestājas arī pret mēģinājumiem ārstēt “Covid-19” saslimšanu ar antibiotikām, vēlreiz atgādinot – tā ir vīrusa, ne baktēriju izraisīta saslimšana, līdz ar to lieka antibiotiku ievadīšana ķermenī gaidīto labumu nedos. Tāpat PVO sagatavojuši ilustratīvas norādes un video materiālus ar skaidrojumiem, ka “Covid-19” ārstēšanā un profilaksē nelīdz nedz asie pipari, nedz ķiploki, nedz alkohols, nedz karsta vanna.

Plašāk lasāms PVO oficiālās mājaslapas sadaļā “Padomi sabiedrībai”, kur ievietotā informācija rodama ne vien angļu, bet arī krievu valodā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi