Jau no agras bērnības tiekam audzināti: nedari tā, dari šitā; neēd to, tas nav veselīgi; izdari darbu, tad atpūtīsies; ievēro laiku, termiņus, nenokavē; rēķinies ar citiem, ievēro viņu intereses utt. Un ja nu esi izdevies tāds ļoti apzinīgs cilvēks, dzīvot paliek vienkārši grūti, kas reizēm var novest arī pie diezgan bēdīgām sekām.
Par laimi, laikam jau pati daba ielikusi aizsardzības mehānismu- iekšējo spītu, pretestību -, kas saka – šodien man likumu nav; šodien dzīvošu tā, kā pašai patīk! Un likumu neievērošanai nav piemērotāka laika kā vasara! Nu, neizravēju to puķu dobi laikā, un, skat, tur sastīgojušas skaistas un kārdinošas meža zemenītes. Nenopļāvu garo zāli meža malā, tagad varu ievākt tējai sarkano āboliņu un asinszāli. Ak tā, tagad ir vecais Mēness, jāsēj sakņaugi, jāatbrīvojas no nezālēm…, bet vakarā taču estrādē ir koncerts, biļete jau sen iegādāta, pasākumam jāpaspēj arī saposties.
Lai krājas putekļi uz mēbelēm, lai aug negludinātas veļas kalni! Es šodien pirmo reizi savā mūžā ieraudzīju zemesvēzi! Apbrīnoju viņa samtaini brūno ķermenīti un mazās spīlītes un tad palaidu brīvībā. Tikai pēc tam uzzināju, kādu kaitējumu viņš nodarīs manam dārzam…
Tiesa jau tiesa, šodien to varam atļauties, ja dārzā kas neizdosies, nopirksim veikalā. Tā nevarēja atļauties darīt mani vecāki, jo jāiztiek bija no tā, ko paši izaudzēja. Domāju, jūru viņi redzēja vien pāris reižu mūžā, īpaši jau mamma, kurai, kā jau saimniekmeitai, apzinīgums, nopietnība, kopjot zemi, bija dziļi jo dziļi ieaudzināti. Varbūt tikai tagad novērtēju tēva spēju meklēt vieglumu, jo tieši viņš uzskatīja, ka bērni ir jāaizved uz jūru, uz ezeru, ir jāatrod mirklis, lai starp darbiem var veldzēt miesu un dvēseli.
Ir jau prieks par sakoptu māju, sētu, briestošu dārzu, kārtību skapī, labi saplānotu dienu, teicami nokārtotu eksāmenu, rūpīgi pagatavotām vakariņām, tomēr reizēm jāļaujas vieglumam, jāatmet visi plāni, smagās domas un rūpju nasta. Reizēm tieši tas palīdz paveikt to vai ļauj atrisināties pašam no sevis, ko uzskatām par gluži neiespējamu.
Komentāri