Latvieši esot dziedātājtauta. Gribētos gan piebilst – bija. Nu jau sanākšanas reizēs meldiņi tiek atskaņoti, ne dziedāti. Īpaši skumji, kad jaunākā paaudze pat Jāņos labāk klausās (bieži vien -vienalga ko), nevis dzied, turklāt ir ne visai priecīgi, ja to mēģina darīt tie vecie.
Tā nu, piederot pie tiem otrajiem, ja gribas dziedāt savam priekam, neatliek nekas cits, kā uzdziedāt pašai sev: veļu gludinot, māju kopjot, dārzu ravējot, der dziedāt, tā klusiņām vai tikai ar iekšējo balsi. Lieliski tas strādā, sevi iemidzinot, pie reizes tā var atsvaidzināt atmiņā dziesmu vārdus!
Varbūt tieši tā atnāca atklāsme, ka iekšējā dziedāšana noder arī citās, piemēram, stresa, situācijās. Nu, kaut vai braucot ar automašīnu. Vismaz manā pieredzē nekur citur tā negribas, piedodiet, lamāties, kā dalot brauktuves zonas ar citiem autovadītājiem vai mūždien no kaut kurienes iznirstošajiem gājējiem, ja vien konkrētajā situācijā tāda neesmu es pati.
Bet kāpēc dusmoties un rāties, ja var uzdziedāt? Piemēram, ja kāds velkas uz 30 km/h, kur var braukt ar 50, noderēs “Brauciet lēnām pār tiltu, draugi”, “Kur, pelīte, tu tecēji”, bet, ja kāds jāapdzen: “Skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj…” vai “Rikšiem bērīt es palaidu”, vai “Paliec sveiks, mans mazais draugs”.
Esmu ievērojusi, ka autovadītājiem, īpaši vīriešiem, “uzdzen asinis” situācijas, kad apdzinējs ir kāds cits auto, arī tad noderēs vairāki varianti: “Kur tu teci, kur tu teci..”, “Kur tu skriesi, vanadziņ(i)”, “Strauja, strauja upe tecēj” utt.
Atmiņā palicis arī kāds brauciens ekskursijā Norvēģijā pa toreiz vēl maz iepazītajiem serpentīniem. Pasažieru sajūtas autobusa vadītāji paspilgtināja ar “ai, bailes, bailes, ai nāves bailes…” .
Zināms, kādus apstākļus uz ceļa rada ziema: brauktuve slidena, redzamība snigšanas laikā (īpaši tumsā) nekāda, bet, ja nu ir vēl palikusi kripatiņa humora izjūtas vai spēka sevis uzmundrināšanai, lai skan: “Uzsniga sniedziņš balts”, “Tumša nakte, zaļa zāle”, “Teic, kur zeme skaistākā?” .
Esmu pārliecināta, tas palīdzēs. Turklāt, ja automašīnā pasažieros ir bērni, būs arī laba audzināšanas stunda ar dubultu efektu: labāks noskaņojums un dziedāšanas tradīciju kopšana. “Kur ir mana lidmašīna…?”
Komentāri