Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Kaitīgs, nekaitīgs!?

Sarmīte Feldmane

Jāņu ugunskuru liesmas izplēnējušas rītausmas debesīs. Kāds neapdomīgais apsvilinājies, jo nesaprata, ka var uzpūst vējš, un tas parasti pūš, kur iedomājas. Tam arī var iepatikties paspēlēties ar ugunskura pelniem. Un blakus ziedošā maijrozīte no rīta kā miglu apbērta. Bet ugunskurā taču kurināja mal­ku. Tā notiek, un neviens nedomā, ka ugunskurā dedzinātais kādam varētu kaitēt. Kaut kas jau gaisā nokļūst gan, to noliegt nevar.

Gadu desmitus savukārt tiek stāstīts, ka to, kas lieks, nedrīkst dedzināt, jo gaisā izdalās indes. Pilsētā arī rudens lapu un zaru ugunskurus kurināt nav atļauts. Iemesls zināms, iemācīts jau skolā – tiek nodarīts kaitējums videi un cilvēku veselībai. Velti pieminēt, ka kāds uzdrošinātos sadedzināt plastmasas pudeles, maisiņus vai kādu nevajadzīgu bondzeli, tad klāt būs dabas sargi un var tikt pie kārtīga soda. Viss šķiet tik pašsaprotams.

Ierasto sapratni daudziem saļodzīja ugunsgrēks Jūrmalā. Melni dūmi debesīs uznesa 23 tūkstošus tonnu plastmasas. Tie, kuri dzīvo turpat blakus, tika mierināti, ka nekas traks nav noticis, vējš visu draņķību aizpūta prom. Nepagāja ilgs laiks, kad jau skanēja cita ziņa – videi un veselībai nodarīts kaitējums. Pēc desmit dienām uzzināsim, cik sagandēta ir zeme. Vēl pēc laika izskanēja ieteikums noteiktā teritorijā dzīvojošajiem nedzert ūdeni no akām. Veselības inspekcija pauž viedokli, ka ugunsgrēks nav radījis paliekošu ietekmi uz cilvēku veselību un arī norāda, ka ilglaicīgo ietekmi uz cilvēka veselību var novērtēt tikai teorētiski, jo degšanas rezultātā izdalījās vesela buķete ar organiskajām un neorganiskajām ķīmiskajām vielām, kuras var uzkrāties barības ķēdē un ar pārtiku nonākt cilvēku organismā. Savukārt eksperte Jana Si­manovska atgādināja, ka no degošas plastmasas izdalošos diok­sīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Viņa uzsver, ka, pat ja viss ir aizpūsts prom uz Baltijas jūru vai Zviedriju, tas viss pēc tam tāpat atnāks atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem. Tas pats attiecināms arī uz sauszemes dzīvniekiem, jo dioksīns saglabājas barības ķēdē.

Dzirdētais mulsina. Pareizāk sakot, atgādina to, kas pēdējās des­mitgadēs mācīts. Jau televīzijā ieraugot ugunsgrēka melnos dūmus, bija skaidrs, ka tur joki mazi. Bet vai neticēt vides speciālistiem, kuri taču zina un atbild par to, ko runā. Taču… ja tā ir taisnība, tad nelielais plastmasas maisiņš ugunskurā… Stulbas domas, vai ne? Bet tādas rodas, kad vienu dienu stāsta vienu, nākamajā kaut ko citu. Dzī­vo­sim, redzēsim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi