Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Kad sasniegta pasaules mala

Sandra Deruma
Sandra Deruma

Rīgas sabiedrība sacēlusi traci – visiem pamatskolu absolventiem nepietiek vietu galvaspilsētas ģimnāzijās un vispārizglītojošajās vidusskolās. Kā viens no iemesliem izskan – Rīgas vidējās izglītības mācību iestādēs vietējos izkonkurē citu pašvaldību pamatskolu beidzēji, uzrādot labākus mācību rezultātus. Un pret to nevar ne iebilst, ne protestēt, to atļauj likumi un nosacījumi. Tad kādēļ jāceļ panika, kādēļ kā ar uguni jāmeklē katra brīvā vietiņa, paredzot uzņemt papildu 10.klases Rīgas vidusskolās? Tiešām jauniešiem nav, kur palikt? Vai Rīga ir pasaules mala, aiz kuras nekā nav? Ak tā, doties uz izglītības iestādēm ārpus Rīgas ir zem katra rīdzinieka goda un pašapziņas? Varbūt tas ir pārāk dārgi ģimenēm, pašvaldībai, kompensējot ceļa izdevumus?

Turklāt vai tiešām tiem, kas izkonkurēti mācību sasniegumu dēļ, obligāti jādodas uz vidusskolu? Pastāv taču fakts, ka vispārējā vidējā izglītība ir pakāpiens uz augstākās izglītības iegūšanu. Ja jaunietim nav bijusi vēlēšanās vai spēju pietiekami labi apgūt pamatskolas programmu, kā būs vidusskolā? Kaut kā to absolvēs un stāsies bezdarbniekos?

Piekrītu arī tādam izskanējušam viedoklim – bez vidusskolām Rīgā un daudzviet Latvijā, arī Cēsu novadā, ir lieliskas vidējās profesionālās izglītības iestādes, kuru modernizēšanā, labiekārtošanā ieguldīti daudz finansiālo līdzekļu. Kādēļ jaunieši tās neizvēlas? Vai joprojām “dzīvs” ir priekšstats, ka šo izglītības iestāžu skolēni ir neveiksminieki, nākotnē – melnā darba darītāji? Nu jau patālajos padomju laikos un pirmajos atgūtās brīvības gados tāds uzskats pastāvēja. Vai joprojām vecāki (domāju, viņiem ir liela loma bērna nākotnes vīzijās) grib savus lolojumus redzēt tikai direktoru, advokātu un ministru krēslos? Laikam jau tieši tādēļ mums trūkst pavāru, celtnieku, automehāniķu, elektriķu, autobusu šoferu utt.

Jā, par maz mēs publiskajā telpā runājam par šo profesiju pārstāvjiem, viņu veiksmes stāstiem, lai gan ikdienā jūtam, cik vajadzīgi mums ir cilvēki ar zelta rokām. Un viņi jau nav tie, kas lielās un plātās ar saviem sasniegumiem, viņiem tas nav vajadzīgs. Viņi ir vajadzīgi sabiedrībai. Bez reklāmas starpniecības šos amata pratējus atrod gan ministrs, gan advokāts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi