
Rīgas sabiedrība sacēlusi traci – visiem pamatskolu absolventiem nepietiek vietu galvaspilsētas ģimnāzijās un vispārizglītojošajās vidusskolās. Kā viens no iemesliem izskan – Rīgas vidējās izglītības mācību iestādēs vietējos izkonkurē citu pašvaldību pamatskolu beidzēji, uzrādot labākus mācību rezultātus. Un pret to nevar ne iebilst, ne protestēt, to atļauj likumi un nosacījumi. Tad kādēļ jāceļ panika, kādēļ kā ar uguni jāmeklē katra brīvā vietiņa, paredzot uzņemt papildu 10.klases Rīgas vidusskolās? Tiešām jauniešiem nav, kur palikt? Vai Rīga ir pasaules mala, aiz kuras nekā nav? Ak tā, doties uz izglītības iestādēm ārpus Rīgas ir zem katra rīdzinieka goda un pašapziņas? Varbūt tas ir pārāk dārgi ģimenēm, pašvaldībai, kompensējot ceļa izdevumus?
Turklāt vai tiešām tiem, kas izkonkurēti mācību sasniegumu dēļ, obligāti jādodas uz vidusskolu? Pastāv taču fakts, ka vispārējā vidējā izglītība ir pakāpiens uz augstākās izglītības iegūšanu. Ja jaunietim nav bijusi vēlēšanās vai spēju pietiekami labi apgūt pamatskolas programmu, kā būs vidusskolā? Kaut kā to absolvēs un stāsies bezdarbniekos?
Piekrītu arī tādam izskanējušam viedoklim – bez vidusskolām Rīgā un daudzviet Latvijā, arī Cēsu novadā, ir lieliskas vidējās profesionālās izglītības iestādes, kuru modernizēšanā, labiekārtošanā ieguldīti daudz finansiālo līdzekļu. Kādēļ jaunieši tās neizvēlas? Vai joprojām “dzīvs” ir priekšstats, ka šo izglītības iestāžu skolēni ir neveiksminieki, nākotnē – melnā darba darītāji? Nu jau patālajos padomju laikos un pirmajos atgūtās brīvības gados tāds uzskats pastāvēja. Vai joprojām vecāki (domāju, viņiem ir liela loma bērna nākotnes vīzijās) grib savus lolojumus redzēt tikai direktoru, advokātu un ministru krēslos? Laikam jau tieši tādēļ mums trūkst pavāru, celtnieku, automehāniķu, elektriķu, autobusu šoferu utt.
Jā, par maz mēs publiskajā telpā runājam par šo profesiju pārstāvjiem, viņu veiksmes stāstiem, lai gan ikdienā jūtam, cik vajadzīgi mums ir cilvēki ar zelta rokām. Un viņi jau nav tie, kas lielās un plātās ar saviem sasniegumiem, viņiem tas nav vajadzīgs. Viņi ir vajadzīgi sabiedrībai. Bez reklāmas starpniecības šos amata pratējus atrod gan ministrs, gan advokāts.
Komentāri