
Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības pilni strādāt, aizstāvēt vietējo intereses. Tajā pašā laikā, kad Skujenes pagastā, arī Inešu un Kaives pagastā bija aicinājums pieteikties darbam iedzīvotāju padomē. Interesentu pietrūka, kaut pieteikšanās termiņu pagarināja, neatradās pieci pagasta iedzīvotāji, kuri uzņemtos bez atalgojuma veltīt laiku un zināšanas vietējo interešu aizstāvībai. Kandidātu pieteikšanās notika arī Amatas un Drabešu pagastā, arī tur termiņu nācies pagarināt.
Iedzīvotāju padomes, kā nosaka Pašvaldību likums, tiek veidotas, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Padome konsultē pašvaldību, tās deputātus un speciālistus, lai vietvaras īstenotie pasākumi būtu vislabākais iespēju un vajadzību kompromiss.
Kad ticis runāts par kopienām, to nenovērtēto lomu pagastu dzīvē, pašvaldība allaž atgādināja, ka iedzīvotāju padomes daudzus ikdienas jautājumus saziņā ar vietvaru atrisinās, tikai pašiem jābūt aktīviem. Diemžēl tieši mazajos pagastos, kur valda satraukums, ka vara attālinās, ka laucinieki nezina, ko pašvaldība dara, trūkst cilvēku, kuri būtu ar mieru kļūt par starpniekiem starp pašvaldību un savējiem.
Cita aina paveras nupat izziņotajā balsošanā par iedzīvotāju padomēm Cēsu un Līgatnes pilsētā, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Nītaures, Raiskuma, Taurenes un Vaives pagastā. Konkurence patiesi liela. Cēsīs uz deviņām padomes locekļu vietām kandidē 21 pilsētnieks. Uz piecām vietām Nītaurē ir 12 kandidāti, Taurenē – 10, bet uz septiņām padomes locekļu vietām Līgatnes pilsētā pieteikti 11 kandidāti, pagastā -12, Raiskumā – 14, Vaivē – 13, Jaunpiebalgā – 10. Pazīstamus un arī mazāk zināmus kaimiņus katrs iedzīvotājs sava pagasta vai pilsētas kandidātu sarakstā noteikti var atrast.
Lai gan regulāri izskan, ka sabiedrība nav aktīva, pilsoniskā līdzdalība valstī ir zema, iedzīvotāju padomju vēlēšanas Cēsīs, Līgatnē un sešos pagastos, kā arī pirms tam Skujenes pagastā, kur uz piecām vietām padomē pretendēja deviņi skujenieši, apgāž šo priekšstatu. Iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā ir viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem.
Kā pirms katrām vēlēšanām, ir vērts palasīt kandidātu sarakstus un arī dažos teikumos izteikto apņemšanos. Katrā sarakstā daudzi sabiedrībā pazīstami vārdi – skolotāji, kultūras darbinieki, citu nozaru pašvaldības darbinieki. Protams, viņi ir konkrētās vietas iedzīvotāji un drīkst būt padomes locekļi, taču nereti ikdienā vietējās kopienas un sava tiešā darba problēmas var būt vienas un tās pašas. Ko tādā gadījumā pārstāvēs šis cilvēks – savu pagastu vai darbavietu – pašvaldību? Iespējams, tas nav svarīgi, ja vien jautājums neskar kādas neizdarības.
Pirms gadiem, vēl mazo novadu laikos, daudzviet vietvaru darbinieki dibināja biedrības, lai piesaistītu projektu finansējumu un ko vajadzīgu izdarītu savā pagastā. Iemesls bija vienkāršs – biedrības naudu varēja dabūt, pašvaldības ne katrai vajadzībai. Iespējams, tagad pašvaldību darbinieki kā padomju locekļi liks saviem kolēģiem domē vairāk ieklausīties laucinieku sīkajās, bet reizē nozīmīgajās problēmās. Dzīvosim, redzēsim.
Padomju vēlēšanās katrs kandidāts, kaut ko solot darīt, reizē arī iepazīstina ar sevi. Lūk, daži piemēri: “Kandidēju darbībai iedzīvotāju padomē, jo vēlos pārstāvēt sabiedrības intereses un veicināt atklātu, uz iedzīvotāju vajadzībām balstītu lēmumu pieņemšanu vietējā līmenī. .. Pašreiz neviens neseko līdzi finansējumu piesaistei, jaunas infrastruktūras izveidei vai esošās uzlabošanā. Vēlos radīt pienesumu esošajiem un topošajiem iedzīvotājiem. .. Lai arī iedzīvotājiem būtu ietekme domes lēmumu pieņemšanā. Mana motivācija ir nodrošināt, lai iedzīvotāju balsis, vajadzības un idejas tiktu sadzirdētas un ņemtas vērā pašvaldības lēmumu pieņemšanā. ” Tā gluži kā vairāksolīšanā padomju kandidāti cits caur citu sola būt pamanāmi, kā nu kurš to saprot, arī ietekmēt vietējo varu. Uzmanīgāk izlasot, nudien rodas iespaids, ka patlaban dome pieņem lēmumus nezin kā labā, bet skaidrs, ka ne iedzīvotāju.
Taču, pirms par kādu balsot, noteikti jāpievērš vērība tam, ko par šiem cilvēkiem zinām, nevis tam, ko viņi sola, kam ir pret vai par ko iestājas. Salīdzinot pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstus ar iedzīvotāju padomju vēlēšanu kandidātu vārdiem, ne mazums atrodami abos. Vairāk nekā citu tur ir domē neiekļuvušo partiju pārstāvju. Vai likumsakarība? Aktīvi cilvēki grib darboties, parādīt sevi, dot sabiedrībai. Vai tas ir partijas uzdevums? Sak, netikām domē pa parādes durvīm, iesim caur pagrabu un parādīsim, ka domes vēlēšanu uzvarētāji neko nemāk. Piemēram, Cēsu iedzīvotāju padomes kandidātu sarakstā ir četri vienas neievēlētās partijas pārstāvji, bet arī citi nav tukšā. Vai iedzīvotāju padomēs tiks bīdītas partiju idejas un turpinās skanēt priekšvēlēšanu retorika?
Un atkal – dzīvosim, redzēsim. Bet pirms tam gan ar vēsu prātu jāpadomā, kam uzticēties. To, vai protam izvēlēties uzticības personas, redzēsim pavisam drīz.
Komentāri