Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Jautrība der. Tikai bez jēlām olām

Andra Gaņģe

Gandrīz uz katrām durvīm daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā lipīgas, krāsainas stīgas – atstāta ziņa, ka pirmdienas vakarā namā viesojušies bērni, tērpušies maskās, lai lūgtu konfektes, bet lielākā daļa iemītnieku nav bijuši mājās. Te nu gribas pamācīt – ap pulksten sešiem vakarā, lai arī ārā jau tumšs, liela daļa strādājošo vēl ir vai nu darbavietā, vai iepērkas veikalā, bet varbūt aizbraukuši pēc bērniem, kas apmeklē pulciņus. Cilvēki vēl nav mājās un negaida maskotos Helovīna viesus.

Kāpēc šie no aizjūrām ievestie svētki kļūst tik populāri un bērniem tā patīk? Daudzi pieaugušie taču skeptiski groza galvas un vērtē, ka vajadzētu atcerēties latviskās paražas – budēļus, Mārtiņdienu. Tomēr tie iet zudībā, bet 31.oktobra vakars kļūst par izpriecu un jautrības stundām, bērni gatavojas, domā maskas, krāsojas, meklē atribūtus. Galvenais – izdomai nav robežu, katrs var attēlot, ko grib. Var pārtapt par biedējošu spoku, par ļauno klaunu vai tik latvisko nāvi. Meitenēm atļauts būt arī fejām un princesēm, kas nu kurai tīkamāk. Un mājās savu stūrīti bērns var izgreznot pēc paša gaumes – tur var būt papīra zirnekļi, bet tikpat labi stūros var slēpties rotaļu pelītes vai citas mīkstās mantiņas ar, piemēram, melnām brillēm uz acīm.

Varbūt tieši iespēja darīt to, kas raisās bērna fantāzijā, ne vecāku priekšstatos par konkrētiem svētkiem, ir tas, kas vilina iesaistīties Helovīna atrakcijās? Ziemassvētkos un Jāņos mēs, pieaugušie, taču skaidri zinām, kas jādara, kā jārotā māja, kā jāģērbjas. Bērnu izdoma jau nav aizliegta, bet ielikta priekšstatos, tradīcijās, kādās obligāti īstenojamās norisēs. Mazie vairāk ir izpildītāji, ne izdomātāji, tas nu mums jāatzīst, lai cik aizrautīgi viņi piedalītos svētku gatavošanā.

Noteikti neesmu no tiem, kas nosoda latviešiem neparasto Visu svēto dienas vakaru, ja būšu mājās, kad pie durvīm klauvēs, uzcienāšu mazos viesus ar saldumiem. Taču pret vienu gan iebilstu – nevajag gaiteņos pret sienām vai durvīm mest jēlas olas, kā tas pirmdienas vakarā bija izdarīts kāpņu telpā, kura ir ieeja uz manu dzīvokli. Kādam taču tas jātīra, turklāt ola uz balsinātām sienām atstāj traipus, ko nevar nomazgāt.q

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi