Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Ja paskaitītu

Jānis Gabrāns

Uz kārtējām pārdomām par to, kā plūst un kur aizplūst valsts apsaimniekotā nauda, uzvedināja izlasītā ziņa, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas

centram” (LVRTC) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam “E-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība”. Samērā konkrēta summa samērā nekonkrētam projektam. Tas labi saprotams pēc Satiksmes ministrijas skaidrotā, ka “tādējādi e-identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība padarītu iespējamus un pieejamus eID kartes lietotājiem – e-veselība, e-adrese, sabiedriskā transporta bezskaidras naudas norēķinu sistēma u.c. e-pakalpojumus, kuros e-identitāte ir veids, kā saņemt publiskos pakalpojumus.” Viss skaidrs kā … pavasara palu ūdenī. Skaidrs tas, ka tā ir vieta, kur naudu var tērēt uz nebēdu, jo tās ceļi ir neizdibināmi. Kaut vai minētā e-veselība, kuras izveidē jau ieguldīti vairāk nekā desmit miljonu, bet vezums patiesībā tā īsti nav izkustējies no vietas. Un kur vēl neskaitāmas datu bāzes, kas pat vienas nozares ietvaros tiek izveidotas vairākas, jo, lūk, ir iespēja piesaistīt Eiropas naudu, un tad nav svarīgi, vai tiem, kas ar šīm datu bāzēm strādās, būs ērtāk vai grūtāk. Tā vietā, lai radītu vienu kopīgu, visiem lietojamu un pieejamu e-vidi, deķītis tiek rauts uz visām pusēm. Tiek veidotas neskaitāmas sistēmas, bet, kā joprojām nav normālas datu apmaiņas, tā nav. Ja spētu sarēķināt, cik naudas šajos gados iztērēts dažādu e-programmu, datu bāžu un citu virtuālo risinājumu ieviešanai, summa, manuprāt, būtu biedējoša.

Saprotams, ka vienoties par vienotu sistēmu nav iespējams, jo katram savas intereses jeb, runājot tautas valodā, katram gribas tikt pie tā kumosa. Patiesībā jau šī nespēja vienoties par kopīgu risinājumu, kopīgu valsts attīstības redzējumu kļūst arvien izteiktāka. Katrs skatās šauri uz savu nozari, mēģina ieviest reformas, un tas nekas, ka tās nekādi nesaskan ar citas nozares redzējumu un plānotajām reformām. Reizēm liekas, ka ministri vispār netiekas un nesarunājas, jo katrs vēsta ko citu. Žēl, ka mums jēdziens “vienotība” palicis tikai kādas partijas nosaukumā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi