Labklājības ministre ceturtdienas rīta “Panorāmā” uz jautājumu, vai pašvaldībām pietiks līdzekļu, lai visā valstī nodrošinātu vienādu sociālo pakalpojumu grozu, norādīja, ka pašvaldībām jāizvērtē prioritātes, kas svarīgāks – cilvēks vai asfaltēts laukums. Pateikt jau viegli – izvērtēt prioritātes -, bet vai pati gribēs braukt pa sliktām ielām? Tad atkal būs pārmetumi, ka pašvaldības neprot parūpēties par savu infrastruktūru, kas dažviet ir pamatīgi nokalpojusi. No valsts puses pret pašvaldībām itin bieži ir attieksme – nu, jūs jau tiksiet galā. Mēs jums samazināsim finansējumu, uzliksim jaunus pienākumus, bet jūs – jūs jau tiksiet galā. Izvērtējiet prioritātes!
Protams, nevar teikt, ka pašvaldībās katrs eiro tiek ieguldīts tieši tā, kā to vajadzētu, un gan jau katrā ir izdevumi, par ko varētu padiskutēt, bet kopumā pašvaldību pienākumu klāsts tikai aug. Politiķiem, pieņemot tos vai citus lēmumus, jādomā, lai vēlētāji viņus novērtētu, tāpēc dažkārt var nostrādāt populistiski, bet, ja grūti savilkt galus, vienmēr jau var kaut ko uzlikt pašvaldībām.
Tikmēr valdošās partijas steidz pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus, cenšoties paaugstināt algas atsevišķās nozarēs, celt pabalstus, garantēto minimālo ienākumu. Protams, tas ir nepieciešams, lai cilvēkiem būtu kaut cik pieņemami dzīves apstākļi, lai tas atkal netiktu apstrīdēts Satversmes tiesā. Taču, redzot šos palielinājumus, prātā aust dzirdētais par pabalstu saņēmējiem, kuri nevēlas strādāt, bet labāk izmanto visas valsts, pašvaldību dotās iespējas, kas pienākas trūcīgajiem. Lūk, trūcīgās personas ienākumu līmeni plānots paaugstināt no 128 eiro uz 272. Protams, var teikt, ka tas joprojām ir maz, bet, ja paskatāmies, ka minimālā alga tiek solīta 500 eiro uz papīra, tad, noņemot nodokļus, rezultātā tā starpība jau nemaz tik liela nebūs. Pieļauju, ka ne viens vien nodomās, vai šo eiro dēļ vērts katru dienu iet uz darbu? Turklāt, pelnot minimālo algu, pabalstu diezin vai var saņemt, bet trūcīga perona var pieteikties dažādiem pabalstiem. Grūti prognozēt, kuram rezultātā naudas iztikšanai paliek vairāk. Saprotu, ka tas tāds primitīvs aprēķins, bet mums diemžēl izveidojies tā, ka nestrādāt ir izdevīgāk. Protams, tas atkarīgs no katra cilvēka, kādu statusu viņš sev grib, kādam ir gatavs. Gluži kā teiktajā par prioritāšu izvērtēšanu.
Komentāri