Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Izklaide ar pievienoto vērtību

Līga Eglīte

Drīz būs apritējušas divas desmitgades, kopš radies jēdziens “radošās darbnīcas”. Sākotnēji labā ideja izglītot dažādas sabiedrības grupas, kaut ko iemācīt, veicināt izpratni un radīt ko jauku un paliekošu ar laiku devalvējusies. Skarbi skanēs, bet bieži vien tā ir atkritumu radīšana, jo pusstundā vai pat īsākā laikā saķepinātais un salipinātais reti kad ir lietojams ilgāk par dienu, tas vēlāk tiek izmests. Krājas kaudze ar steigā tapušiem zīmējumiem, nepabeigtiem kokteiļsalmiņu puzuriem, no PET pudelēm veidotām “dzirnaviņām”, zīmuļu trauciņiem un citām lietām ar īsu mūžiņu.

Darbnīcas tiek rīkotas visur – novadu un pagastu svētkos, tirdziņos, būvobjektu un dabas taku atklāšanās, lielās jubilejās, viduslaiku rekonstrukciju pasākumos un tūrisma izstādēs. Reizēm bagātāku pašvaldību pilsētu svētkos visa iela atvēlēta radošajām darbnīcām, spēj tik izvēlēties piemēroto laika kavēkli. Lasot kāda pasākuma afišu, nojaušams, ka “beigu galā” atkal būs pieminēta tēmai atbilstoša radošā izpaušanās, solot zīmēšanu, līmēšanu, meistarošanu.

Amatnieki nelabprāt piekrīt vadīt radošās darbnīcas masu pasākumos. Viņiem ir teiciens, ko parasti apzīmē ar abreviatūru SLM. Pieklājīgi tulkojot, tas nozīmē: “Veltīgi iztērēts laiks un saķēpāts materiāls.” Piekrītu – nevar jebkuram garāmgājējam dažās minūtēs iemācīt amatu tā, lai uzreiz var kaut ko noderīgu izgatavot. Kad garām plūst simti svētku viesu, kuri vēlas paspēt un izmēģināt visu, nav laika iedziļināties nevienā no piedāvātajām amatniecības jomām. Kāda pasākumu vadītāja spilgti raksturoja, kā izpaužas iepriekš minētais SLM: “Atnāk jauna sieviete, paņem vislielāko auduma gabalu, izgriež vidū caurumu un brīnās.”

Esmu bijusi gan darbnīcu rosinātāja, gan vadījusi, gan pati piedalījusies, izbaudot aizkulises un virtuvi. Savulaik, strādājot dabas aizsardzības jomā, nācās rakstīt projektus Vides aizsardzības fondam, kur radošās darbnīcas visos pasākumos bija obligāta piedeva un garants, ka finansējums tiks piešķirts. Putnu dienās lieli un mazi nagloja būrīšus, Lieldienās krāsoja olas, Maizes dienā mācījās grebt karotes un gatavoja vilciņus, Ziemassvētku tirdziņā lipināja sēklu bumbiņas putnu barošanai. Iespējams, daudziem apgūtās iemaņas noderēja dzīvē, bet galvenais, bērni darbojās kopā ar vecākiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi