Izaugsme turpinās, pagaidām nepārliecinoši

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists Pēc pilnīgākas informācijas apstrādes, pārsteigumi izpalika un ekonomikas veikums pirmajā ceturksnī ir bijis visai nepārliecinošs. Statistika uzrāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada ceturto ceturksni, IKP audzis par 0.3%. Ātrais novērtējums uzrādīja pieaugumu 0.2% apmērā. Gada laikā ekonomikas aktivitāte ir cēlusies par 3.5% (pirms tam +3.4%). Dati uzrāda diezgan lielas atšķirības nozaru aktivitātēs. Noturīga izaugsme joprojām ir vērojama apstrādes rūpniecībā (+14.6%), kas arī turpmāk būs viens no ekonomikas vilcējiem. Lielākā aktualitāte nozarē ir nepieciešamība palielināt jaudas, lai nodrošinātu izaugsmi ilgtermiņā. Neskatoties uz stagnāciju mazumtirdzniecībā, galvenokārt pateicoties automobiļu tirdzniecībai, tirdzniecība gada laikā auga par 6.5%. Pozitīva ietekme uz šo nozari bija arī devalvācijas gaidām Baltkrievijā, kas lika daudziem baltkrieviem doties automašīnas meklējumos kaimiņvalstīs. Taču kopumā pirktspējas pieaugumu regulēs inflācijas kāpums. Starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās atspoguļojas transporta un sakaru nozarē, kas gada pirmajā ceturksnī pieauga par 6.6%. Situācija nozarei būs labvēlīga, tomēr nepieciešama transporta nozares lielāka kooperēšanās. Tāpat arī investīcijas biznesa attīstībai, kas krīzes laikā tika apturētas. Īpaši strauja izaugsme vērojama restorānu un viesnīcu nozarē (+27.6%), kas lielā mērā ir tūrisma pieauguma rezultāts. 13.1% kāpumu uzrāda lauksaimniecības nozare. Pārtikas produktu cenu un pieprasījuma kāpums pasaulē rada labvēlīgus apstākļus tālākai nozares izaugsmei, kas varētu izpausties īpatsvara pieaugumā kopējā ekonomikas struktūrā. Tomēr arī šajās nozarē nepieciešama tālāka resursu koncentrēšana, lai nostiprinātu konkurētspēju. Nozarē joprojām ir lielas iespējas attīstīt arī dažādu nišu kultūru – produktu audzēšanā. Kritums joprojām turpinās būvniecības nozarē (-15.1%), kas, sagaidāms, turpināsies arī turpmākajos ceturkšņos. Pie šāda izaugsmes tempa, situācija būvniecības nozarē uzlabosies samērā gausi. Pozitīvas tendences vērojamas investīcijās, kas pirmajā ceturksnī gada laikā ir strauji pieaugušas. Tas ļauj cerēt, ka uzņēmumi, neskatoties uz pietiekami lielo nenoteiktību, tomēr izvēlas ieguldīt attīstībā. Arī banku finansējums vairāk plūst korporatīvā sektora virzienā. Tas nozīmē, ka tieši šis sektors turpinās uzturēt ekonomikas izaugsmi, kamēr patēriņa devums ir salīdzinoši labils. Augošās cenas un aktivitāte veicina eksporta kāpumu, tomēr pēdējā laikā ļoti strauju kāpumu uzrāda arī importa apjomi. Importa preču cenu kāpums pirmajā ceturksnī ir bijis mazāks (salīdzinot ar eksporta precēm), bet reālais pieaugums (salīdzināmajās cenās) straujāks, rezultātā ārējā tirdzniecība pirmajā ceturksnī ir devusi negatīvu ietekmi uz IKP izaugsmi. Arī turpmākajos ceturkšņos redzēsim ekonomikas pakāpenisku izaugsmi, ko raksturos nevienlīdzīgā attīstība nozaru vidū. Līdz ar to arī sabiedrībā vērtējums par pozitīvajām tendencēm turpinās stipri atšķirties. Lai arī pozitīvās tendences saglabāsies, jārēķinās, ka tās darba ņēmēju kabatās jūtamu efektu vēl nedos. Daļu noēdīs inflācija un saglabās ekonomiku bremzējošu ietekmi. Lielākas iespējas būs tiem, kas strādā eksportējošajās vai ar tām cieši saistītajās nozarēs (apstrādes rūpniecība, atsevišķas pakalpojuma nozares). Pašreizējās izaugsmes raksturs turpinās nest arī līdzi nevienlīdzības palielināšanos sabiedrībā, kas nozīmē, ka tās izlīdzināšana būs ļoti aktuāla arī ilgtspējīgas izaugsmes kontekstā.