
Latvija gadiem ilgi ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropas Savienībā alkohola patēriņa ziņā. Un, domājams, nav neviena, kurš nezinātu kādu, kuram alkohola lietošana rada problēmas – ģimenē, darbā, sēžoties pie stūres alkohola reibumā. Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka nereti cilvēka nāve ir saistīta ar alkohola lietošanu – reibumā cieš avārijā, gūst nāvējošas traumas, tīši sev kaitē, kļūst vardarbīgs, noslīkst, saindējas ar alkoholu, neuzmanīgi rīkojas ar uguni, aukstā laikā nejūt nosalšanu. Neskatoties uz likumu grozījumiem, reklāmu aizliegumiem un informēšanas kampaņām, alkohols ikdienā joprojām ir dziļi iesakņojies.
Tikmēr arvien valsts līmenī turpina domāt, kā samazināt reibinošo dzērienu patēriņu. Tūlīt, no 1. augusta, stāsies spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas nosaka jaunus ierobežojumus. Ja pie minimāla reklāmu skaita, kas vilina iegādāties alkoholu, jau pierasts, tad alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumi būs tiešāk izjūtami tiem, kuri vēlēsies dzērienu nopirkt agrā rīta stundā vai vēlā vakarā. Jau no piektdienas jārēķinās, ka darba dienās un sestdienās grādīgo dzērienu varēs iegādāties ne ātrāk kā desmitos no rīta un ne vēlāk kā astoņos vakarā. Savukārt svētdienās to varēs iegādāties tikai līdz sešiem vakarā. Turklāt, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, internetā vai mobilajās lietotnēs iegādāto drīkstēs piegādāt ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.
Turklāt jaunie noteikumi paredz, ka azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu patērēšana pie spēļu automātiem, kāršu kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām. Šīs normas mērķis ir nodalīt divus atkarību izraisošus procesus. Azartspēļu organizētāji gan atgādina, ka šobrīd arvien vairāk cilvēku azartspēlēm nododas ne jau spēļu zālēs, bet gan savos telefonos un datoros, un saprotams, mājās neviens netiks kontrolēts, vai spēlēšanas laikā netiek lietots arī kāds grādīgais dzēriens.
Jāteic, šajā jomā valsts tiešām strādā dažādos virzienos: tiek ne tikai ierobežota alkoholisko dzērienu reklāma un pieejamība, bet arī aktīvi informēta un izglītota sabiedrība, nodrošināta arī medicīniskā un sociālā rehabilitācija. Saprotams, ka alkohola patēriņš nav atkarīgs tikai no likumiem, bet arī sabiedrības noskaņojuma, dzīves apstākļiem un katra indivīda personīgi. Domāju, likumdevēju pieņemtie akti, ierobežojumi un informēšana ir svarīgi soļi, bet arvien jāskatās arī uz tik pārmērīga alkohola lietošanas dziļākiem cēloņiem – sociālajiem un psiholoģiskajiem. Skaidrs, cilvēki lieto alkoholu ne tik daudz pieejamības dēļ, bet kā veidu tikt galā ar stresu, vientulību, nabadzību, dzīves jēgas trūkumu vai vienkārši – kā ierastu atpūtas formu. Tāpēc īpaši būtisks ir darbs ar ģimenēm, pusaudžiem, jauniešiem, radot jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas iespējas, spēju tikt galā ar problēmām un galu galā arī tādiem dzīves apstākļiem, kuros cilvēkam nav nepārtraukti jācīnās par izdzīvošanu. Gribas ticēt – jo piepildītāka ir cilvēka dzīve, jo mazāk tajā vietas alkoholam.