Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Ir laiks lepoties

Mairita Kaņepe

Ko nu es, ne jau mēs – šo kautrību un pieticību šoruden liekam pie malas! Ir tik daudz labu darbu padarīts, tik daudz tālredzīgu lēmumu pieņemts, tik daudz atbalsta dots savējiem, mūsu Latvijai. Pieticība un nīgrums nav vietā, lai lepotos ar savu zemi, ar savu valsti.

Ir laiks padomāt, kā katrs svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Kā paši svinēsim. To var darīt rāmi un svētsvinīgi kā Ziemassvētku vakarā, to var izveidot plaši un tautiski kā Dziesmu dienās, to var darīt jauneklīgi un alternatīvi kā skaļos festivālos. To var veidot pazemīgi – ielūkojoties valsts vēsturē un dzimtai piederīgo darbos un likteņos, kuri veidojuši valsti.

Laikraksts ne reizi vien stāstījis par simtgadnieku jubilejām. Pasaule tā iekārtota, ka šādu mūža garumu piedzīvo reti kurš cilvēks. Ja tas ir noticis, tad simtgades fakts tiek uztverts kā brīnums, kā laime būt šeit un tagad ar simtgadnieku.
Man šķiet, ka līdzīgi var personificēt valsti. Uztvert to kā brīnumu, kā laimi, nevis kā nevarīgu būtni, kurai dzīves laikā nav veicies šur un tur, kurai bijušas kļūdas un melnās dienas. Par simtgadniekiem parasti teic, ka grūtības viņus ir tikai stiprinājušas, ja reiz palikuši izredzēto – dzīvo, daudz piedzīvojušo – vidū.

Taču Latvijas valsts dzimšanas dienas scenārijs būs nepilnīgs, ja radi, draugi un novadnieki, kopā nākot, svinēs pagātni. Patiesībā jāsvin tā dzīve, kas šeit un tagad, jāpriecājas par nākotni, kā to dara piecgadīgs zēns, astoņgadīga meitene, astoņpadsmitgadīgs jaunietis. Tādi svētki jārīko, kas apliecina, ka viss skaistākais vēl priekšā, bērnišķīgi tīrās ilgas pēc iespējas ātrāk izaugt un paveikt ko lielu.

Latvija taču ir ļoti jauna valsts! Iesaku neplānot dzimšanas dienu ar vienu vien torti, kurā simts svecītes. Mūsu mīļās – zeme un valsts -pelnījušas, lai jubilejas scenārijs iekļauj Brālīša drauga Karlsona dzīvesprieku un sapņu piepildījumu – simts tortes. Simts brīnumskaisti mirkļi un viena svece vārdā Brīve. Brīvības būtība iederētos svētkos un mūsos pašos. Tad šais laikos un pārlaikos mītošajiem jubilāre Latvija būs apjaušama, lepošanās vērta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi