Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Draudzīgi un draudīgi padomi

Nedēļa Latvijā

ASV vēstniece kritizē Latviju. Pagājušās nedēļas sākumā ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija Latvijas Universitātes Lielajā aulā nolasīja lekciju par kopējām vērtībām, kuras laikā deva signālus par procesiem Latvijā, kas acīmredzot nepatīk ASV pusei.

„Esam redzējuši notikumus, kas šķiet pretrunā ar mūsu kopējām vērtībām. Piemēram, mēģinājumi tiesās iekārtot tiesnešus, kas „zinās, kas jādara”, mēģinājumi manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, tādējādi pieļaujot lielāku politisku iejaukšanos, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas,” sacīja K.Toda Beilija, uzskaitot norises, kas nav tīkamas ASV pusei.

Šis diplomātes solis tika vērtēts dažādi , izskanēja gan viedokļi, ka tas ir bijis draudzīgs ieteikums, gan ka ASV šādi iejaucas Latvijas iekšējās lietās. Zīmīgas, taču nepietiekami uzsvērtas un izanalizētas bija „tulkojuma problēmas”, proti, Latvijas masu saziņas līdzekļos parādījās vēstnieces it kā teiktais: „Mani pārsteidz, ka situācijā, kad Latvijas brīvību apdraudošā vara ir daudz vājāka, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, nevēlas tai pretoties”. K.Todas Beilijas runā, kas publicēta ASV vēstniecības interneta lapā, šāda vēstījuma nebija, un tādā gadījumā vietā ir jautājums, kurš „papūlējās”, lai jau tā pēc nervozi uztvertās runas radītu vēl lielākas nesaprašanās? Kad Ministru prezidenta birojs pieprasīja paskaidrojumus par šādu izteikumu, ASV vēstniecība izteica nožēlu, ka tulkojums bijis nepilnīgs.

Pēcāk bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš laikrakstam „Neatkarīgā Rīta Avīze” stāstīja, ka arī iepriekš ASV izdarījušas spiedienu uz Latvijas politiķiem. Viena no spilgtākajām šāda veida izpausmēm bijusi, kad Veselības ministrija sākusi diskusiju par iespēju aizliegt skolās tirgot bērniem nevēlamus pārtikas produktus, un ASV vēstniece „pēkšņi vēlējās izsaukt ministru pie sevis”. ASV viedoklis bijis jūtams arī jautājumā par tiesībsarga kandidatūru.

„No „draugu padomiem” līdz situācijai, kuru var saukt par „tiešu iejaukšanos”, tomēr ir kāda maza starpība, kas būtu jāievēro,” saka G. Bērziņš.

Latvijā joprojām zemi dabiskā pieauguma tempi. No trijām Baltijas valstīm vēl zemāki dabiskā iedzīvotāju pieauguma tempi ir Lietuvai, un tomēr visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāju pieaugums ir negatīvs – mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu.

Latvijā mirušo iedzīvotāju skaits dzimušo skaitu šā gada pirmajos septiņos

mēnešos pārsniedza par 6370 (pērn pirmajos septiņos mēnešos – par 7042), Lietuvā – par 8688 (pērn – par 8602), bet Igaunijā – par 1148 (pērn – par 1832), ziņo aģentūra LETA.

Lielākais dzimušo un mirušo skaits šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijis Lietuvā – attiecīgi 18 416 un 27 104. Latvijā šajā laika periodā dzimuši 13 470 iedzīvotāji, bet miruši – 19 840, savukārt Igaunijā dzimušo skaits sasniedzis 9214, bet miruši 10 362 iedzīvotāji.

Šī gada sākumā Latvijā bija 2,281 miljons iedzīvotāju, Lietuvā – 3,385 miljoni, bet Igaunijā – 1,342 miljoni iedzīvotāju.

Lai gan demogrāfiskā situācija pēdējā laikā nedaudz uzlabojas, tomēr 1990. gads Latvijā ir bijis pēdējais, kad Latvijā cilvēki dzima vairāk nekā mira. Pēdējo 15 gadu laikā iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir bijis vidēji mīnus pusprocents gadā. Nedēļa pasaulē

Ukrainas koalīcijai – darba izaicinājums. Ukrainas parlamenta vēlēšanās uzvarējušie prorietumnieciskie spēki pagājušajā nedēļā noslēdza koalīcijas līgumu, kas paredz, ka jauno valdību vadīs pārstāvis no Jūlijas Timošenko bloka, visticamāk, pati J.Timošenko,

savukārt parlamenta priekšsēdētāja amats tiks partijai „Mūsu Ukraina – tautas pašaizsardzība”. Tomēr grūtākais pēc šīs vienošanās panākšanas vēl ir priekšā – tas ir, pierādīt, ka pēc ārkārtas vēlēšanām varu atkal ieguvušie „oranžās revolūcijas” domubiedri vēlreiz spēs atrast kopēju valodu un valsts kārtējo reizi nenonāks politiskā strupceļā.

Septembra beigās notikušajās ārkārtas vēlēšanās vislielāko balsu skaitu ieguva līdzšinējā valdības vadītāja Viktora Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, tomēr, izveidojot koalīciju, prorietumnieciskajiem spēkiem ir izredzes atgūt varu. Viens no partijas redzamākajiem cilvēkiem Tarass Čornovols aģentūrai „RIA Novosti” sacīja, ka jaunizveidotā koalīcija varētu sabrukt brīdī, kad tā būs jāapstiprina parlamentā. Pietiktu vien ar trim koalīcijas deputātiem, kas nobalsotu pret jauno valdību, lai „oranžajiem”, kam kopā ir 228 vietas, nebūtu parlamenta vairākuma atbalsta. Ukrainas parlamentā jeb Augstākajā Radā ir 450 deputātu.

ES vienojas par reformu līgumu. Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji pagājušās nedēļas nogalē pieņēma reformu jeb Lisabonas līgumu, kura uzdevums ir uzlabot savienības struktūru un kas tiek dēvēts par „mazo konstitūciju”. ES prezidējošā valsts pavēstījusi, ka Lisabonas līguma pieņemšana pieliek punktu divus gadus ilgajai krīzei, ko izraisīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji, kas referendumā noraidīja Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu. Dokuments oficiāli tiks parakstīts 13. decembrī.

Līgums paredz radīt pastāvīgu savienības Padomes prezidenta amatu, paplašināt ES ārpolitikas koordinatora pilnvaras, tai skaitā izveidojot ārlietu dienestu, mainīt balsošanas sistēmu, valstu balsu skaitu rēķinot no iedzīvotāju skaita, vēsta aģentūra AFP.

Iepriekš līguma pieņemšanu draudēja bloķēt Polija, kas pieprasīja, lai dokumentā būtu iekļauta norma, kas dotu tām valstīm, kam nav gana daudz balsu kāda lēmuma pieņemšanas bloķēšanai, tiesības sev netīkamu lēmumu pieņemšanu atlikt uz vairākiem mēnešiem. Polijas izvirzītās prasības tika pilnībā izpildītas.

Itālija panāca savai valstij papildus vietu Eiropas Parlamentā. Līdz ar to Itālijai nu būs tikpat vietu, cik Lielbritānijai, bet par vienu vietu mazāk nekā Francijai. Savukārt Bulgārija ieguva tiesības ES valūtu kirilicas alfabētā atveidot kā „evro” par spīti Eiropas Centrālās bankas parastajai prasībai, lai dalībvalstis visur lietotu vienādu nosaukumu – „euro”. Savukārt Austrija ieguva papildu termiņu, kurā drīkst pieļaut kvotas ārzemju studentiem, jo pašlaik tās universitātes esot pārpludinājuši studenti no Vācijas.

Jaunais dokuments spēkā stāties varētu 2009. gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi