Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Demisija

Sallija Benfelde

Iekšlietu ministre Marija Golubeva ir iesniegusi demisiju pēc tam, kad to pieprasīja Nacionālā apvienība (NA), piedraudot, ka pretējā gadījumā aizies no valdības.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no amata neatkāpjas tikai pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa publiski paustā, bet gaida, lai Ministru prezidents iesniedz rakstisku pieprasījumu, jo tā vēlas NA. Ministra amatam viņu izvirzīja NA, un pagājušā gada aprīlī Vitenbergs tajā iestājās.

Vērojot notikumus politiskajā vidē pēc 9. maija, jājautā – kas notiek?

Vai viena ministre ir vainojama pie visa, vai viņa ir atbildīga par to, ka piemineklis Rīgas “atbrīvotājiem” gadu gaitā kļuvis par simbolu, pie kura it kā tiek pieminēti Otrajā pasaules karā kritušie, bet patiesībā tiek svinēta uzvara Staļina izdomātajā Lielajā Tēvijas karā, svinēšanai kļūstot aizvien agresīvākai un patiesībā simbolizējot Latvijas okupāciju? Pie­prasot ministres demisiju, izskanēja arī izteikumi, ka Golubeva ir vainojama tajā, ka tādi “svētki” vispār tiek svinēti.

Aicinājumu Vitenbergam demisionēt premjers pamatoja ar valdības stabilitātes un līdzsvara saglabāšanu, izvēli skaidrojot ar to, ka ekonomikas ministrs valdībā strādā īsāku laiku nekā pārējie.
Jāteic, ap šīm demisijām izveidojās zināms juceklis. NA, draudot aiziet no valdības, gan paziņoja, ka turpināšot ministri atbalstīt. “Attīstībai/Par!” (A/P) pauda, ka turpina atbalstīt Mariju Golubevu iekšlietu ministres amatā un Nacionālās apvienības prasību uzskata par ļoti nekonstruktīvu un destabilizējošu soli. Pēc tam, kad premjers aicināja demisionēt ekonomikas ministru, A/P politiķi kļuva mierīgāki, lai gan no viņiem arī izskanēja, ka Vitenbergs ir bijis ļoti vājš ministrs. Premjers sākumā no Golubevas pieprasīja paskaidrojumu, tad prasīja demisionēt un vēl piebilda, ka to būtu prasījis arī tad, ja to nebūtu darījusi NA. Golubeva sākumā atteicās demisionēt, bet tad piekrita.

Manuprāt, sākoties skandālam ap pieminekli Rīgas Uzvaras parkā, Golubevai vajadzēja saprast, ka politikā ne vienmēr par atbildīgo kļūst tas, kurš tiešām ir pie visa vainīgs, un ka jārēķinās ar valdības stabilitāti un ar partiju apvienības publisko tēlu. Kā zināms, veselības ministrei Ilzei Viņķelei no A/P jau nācās demisionēt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam amatā izdevās noturēties, par spīti demisijas pieprasījumam un tam, ka viņš nepārprotami izskatījās kā azartspēļu nozares interešu aizstāvis. Tagad skandāls ar iekšlietu ministri, kura uzskatīja, ka viņai atbildības par notikumiem 9.un 10. maijā nav.

Rezumējot to visu, uzskatu, ka iekšlietu ministrei vajadzēja demisionēt, redzot, kādu emociju un neapmierinātības vētru izraisīja maija notikumi. Golubeva tiešām saņēma smagu nastu – Latvijas-Baltkrievijas neizbūvēto robežu, gadu desmitiem milzušās problēmas ugunsdzēsēju un glābēju dienestā, policijas profesionalitātes un pat lojalitātes problēmas pēc Policijas Akadēmijas likvidēšanas. Un, protams, kārtības uzturēšana pandēmijas laikā un drošības risku novēršana pēc Krievijas kara sākšanas pret Ukrainu. Bet tādās situācijās, kāda veidojās pie pieminekļa, ir bezcerīgi skaidrot, ka 9. maija pasākums notika pēc likumiem un noteikumiem, kādus pieņēma Saeima, un kā nākamajā dienā rīkojās Rīgas dome, nošķūrējot saliktās puķes. Protams, policija izskatījās tik nevarīga, ka nācās iejaukties Valsts policijas priekšniekam. Un galu galā nav tā, ka ministre bija nekļūdīga un ideāla stāstā par “Uzvaras svētkiem”.

NA draudi aiziet no valdības bija apvienībai ļoti izdevīga šantāža, tā sevi apliecinot saviem vēlētājiem un saglabājot ietekmi uz valdības lēmumiem. NA nebija svarīgi, ka šūpot valdību tik īsu laiku pirms Saeimas vēlēšanām nozīmē vairot haosu un domāt tikai par savām interesēm. Na­cionālā apvienība pavisam oficiāli varēja uzaicināt Golubevu atskaitīties Saeimā. Protams, tad nebūtu iemesla taisīt tādu troksni, kas labi kalpo priekšvēlēšanu reklāmai, un nebūtu arī izdevības aizgūtnēm slavēt savu ministru. Vitenbergs gan sākumā pēc demisijas aicinājuma bija diezgan miermīlīgs, bet vēlāk, acīmredzot partijas pamācīts, runāja diezgan kareivīgi. Arguments, ka uzņēmēji atbalstot Vitenbergu, manuprāt, nav kritērijs, jo ministra darbs, ar ko viņš tiešām ir nodarbojies katru dienu pandēmijas laikā, ir uzņēmēju lobēšana, lai ierobežojumi tiktu mīkstināti, atcelti un aizmirsti tūlīt un tagad.

Ar vārdu sakot, NA notikušais ir labs iemesls sevi reklamēt un atgādināt, ka apvienībā esot vispatriotiskākie latvieši Latvijā, kuriem rūpot vien Latvijas intereses. Tagad izskatās, ka valdība noturēsies, bet priekšvēlēšanu kaislības tikai augs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi