Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Cilvēki joprojām uzķeras. Vai darām pietiekami?

Madara Sidorčenko
Madara Sidorčenko

Domāju, katrs esam saņēmuši zvanus no raudošiem cilvēkiem, kas it kā iekļuvuši autoavārijā, vai no “banku darbiniekiem”. Tāpat īsziņas vai e-pastu vēstules par mistiski labiem darba piedāvājumiem, pazudušām pasta paciņām, CSDD uzliktiem sodiem. Protams, tie ir tipiski krāpniecības scenāriji. Un tādu ir vēl ļoti daudz.

Kā zināms, Latvijā ar krāpniekiem saskaras bieži, bieži, un diemžēl pietiekami liela daļa no viņiem arī notic – pārskaita garnadžiem naudu, nodod bankas datus un citu svarīgu informāciju. Valsts policija šī gada pirmajā pusē ir reģistrējusi jau 3493 krāpniecības gadījumus, kas ir par pusotru tūkstoti vairāk nekā pērn. Rezultātā tiek nodarīti finansiāli zaudējumi – kopumā šogad izkrāptā naudas summa sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro.

Tāpēc pagājušā mēneša beigās Valsts policija nāca klajā ar jaunu sociālo kampaņu “_ veids, kā pazaudēt naudu!” ar saukli – “Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks.” Kampaņas nosaukumā ietvertais tukšums    “_”    ir atstāts, lai ikviens varētu aizpildīt šo vietu ar reāliem piemēriem, kas raksturo, kā cilvēki nonākuši krāpnieku lamatās, piemēram: “ātrs veids”, “viegls veids”.

Kampaņas mērķis ir izglītot cilvēkus par krāpšanas shēmām, palīdzēt pamanīt likumsakarības, pārliecināties, vai konkrētās iestādes darbinieks vai radinieks tiešām mēģina sazināties, kā arī sniegt citus padomus. Kampaņas balstās uz humoru, ietverot īsus video, kuros attēlotas šķietami muļķīgas, bet reālas situācijas, kā cilvēks tiek iesaistīts krāpšanā un kļūst par cietušo, piemēram, naudas ietīšana dvielī, tās atstāšana parkā zem soliņa vai daž­kārt pat mesta pa logu. Dažos gadījumos krāpnieki lūguši cilvēkiem sabojāt savas viedierīces – ievietot tās ledusskapī vai iegremdēt ūdenī, lai pārtrauktu savienojumu vai liegtu iespēju ziņot kādam par notikušo. Video ir ar humora piesitienu, bet, kā saka – katrā jokā ir tikai daļa joka.

Manuprāt, cilvēki šajā jomā noteikti ir jāinformē un jāizglīto daudz vairāk. Kampaņa ir interesanta un noderīga, bet, zinot, ka šie video vairāk cirkulē sociālajos medijos – vai tiešām tie sasniedz visu nepieciešamo auditoriju?

Pēc SEB Baltijas 2024. gada statistikas Latvijā biežāk naudu zaudē cilvēki pensijas vecumā, gandrīz 50 % no visiem gadījumiem. Protams, vecumam nav vienīgais faktors, mēs visi esam pakļauti krāpšanas riskam. Taču jaunākā paaudze sociālajos medijos ātrāk uzzina par jaunākajām krāpšanas shēmām un ir labāk informēta, kā rīkoties tādās situācijās.

Manuprāt, šajā jautājumā ir jādara daudz vairāk. Lai sasniegtu visu auditoriju, ir nepieciešams kas krietni vairāk par šo. Tajā skaitā veidot kampaņas ārpus sociālajiem medijiem. Organizēt izglītojošas lekcijas vai nodarbības, piemēram, bibliotēkās, pagastu kultūras namos, veidot citas akcijas. No apkārtējiem cilvēkiem dzirdu, ka zūd uzticība, vairs nevar izvērtēt, uz kurām ziņām, zvaniem reaģēt. Kāds izvēlas vēl vairāk -    neatbildēt, ja tālrunī pienāks zvans no nepazīstama numura, vai modernākās ierīcēs aktivizēt iestatījumu, ka viņu sazvanīt var tikai konkrēti cilvēki. Bet tam nevajadzētu būt vienīgajam risinājumam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi