Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Cēsis nav Rīga

Iveta Rozentāle

Cēsis ar Rīgu salīdzinātas visdažādākajos veidos – kurās jomās kura pilsēta kuru pārspēj, kur ir vienlīdzīgas vai kur tomēr varētu vēlēties, lai situācija būtu labāka. Bet drošības ziņā pilnīgi noteikti Cēsis pārspēj Rīgu.
Par to pārliecinājos pavisam nesen, piedzīvojot ne to priecīgāko brīdi – kad ar meitu Rīgā gaidījām vilcienu un, iekāpjot tajā, secinājām, ka meita uz perona soliņa atstājusi telefonu. Cerīgi skatījāmies soliņa virzienā, kur diemžēl no telefona vairs nebija ne vēsts… Centāmies zvanīt uz meitas numuru, jo varbūt kāds gādīgs cilvēks vēlējās nogādāt to drošākā vietā, tomēr, lai gan sākotnēji abonements vēl bija sasniedzams, pēc tam jau bija ārpus zonas. Vēl ar pēdējām cerībām devāmies gan uz “Origo” informācijas centru, kur darbiniece skaļrunī laipni paziņoja, ka bērns nozaudējis telefonu un aicināja to nest uz informācijas centru, gan uz pasažieru vilciena informācijas biroju, gan apsargiem apjautājāmies, tomēr nekā.

Cēsīs bērnam ir gadījies telefonu atstāt veikalā, kur apsargi pacietīgi gaidīja manu, mammas, zvanu, lai informētu, ka tālruni labs cilvēks atnesis un nodevis drošās rokās, tāpat pašas esam atradušas desmit eiro un secinājušas, ka mums garām pagājušas divas kundzītes, kuras varētu būt naudas īpašnieces, skrējušas pakaļ un vaicājušas, vai dāmas nav pazaudējušas naudiņu. (Jāatzīst, tāpat gan darām arī Rīgā – tā reiz sievietei, no somas ņemot ārā maku, izkrita dokumenti, kurus pacēlām un steidzāmies atdot.) Arī sociālajos tīklos redzams, ka Cēsīs cilvēki aktīvi dalās, ja kāds ir ko sev svarīgu nozaudējis, un visbiežāk pēc kāda laika lasāms, ka lieta veiksmīgi atrasta.

Zinu, katram jāmāk rūpēties par savām mantām un tās jāsargā, tomēr dzīvē gadās visādi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Un Cēsīs piedzīvotās situācijas rada sajūtu, ka dzīvojam drošā vidē, kur cilvēks nevis priecājas, ka kāds ir kaut ko pazaudējis un bez maksas izdevies tikt pie kādas lietas, bet gan ir gandarīts, ja izdodas atrast mantas īpašnieku. Kā zināms – pilsētu veido tās iedzīvotāji, kas katrs savā vidē veido noteiktu kopienu. Un kopienas filozofija nosaka to, kādas būs tās vērtības, vide, kurā tā dzīvo, un atmosfēra šajā vidē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi