Ceturtdiena, 25. septembris
Vārda dienas: Rodrigo, Rauls

Bifšteks un klimata apokalipse

Andra Gaņģe

Kad liekam uz šķīvja liellopa gaļas gabaliņu vai tās aizvietotāju – sojas bifšteku, jo nepieļaujam dzīvnieku nogalināšanu-, diezin vai domājam, ka mūsu darbības sekas ir tādas, ka par to ierobežošanu jādomā … pasaules līmenī.

Grūti sajust saikni maltītei un globālajai sasilšanai. Saistīt pusdienas tiesu ar vairāk nekā simts pasaules valstu līderu apņemšanos apturēt nekontrolētu mežu izciršanu un šim mērķim novirzītajiem vairāk nekā 16,5 miljardiem eiro, manuprāt, nez vai kāds spēs. Tomēr, kaut, sēžot pie pusdienu galda, tas, visticamāk, neienāk pat prātā, sasaiste ir nepārprotama.

Klimata samitā, kas svētdien sākās Lielbritānijā, politiķi jau spējuši vienoties par pasākumiem, lai apturētu mežu iznīcināšanu. Publiski izskanējusi ziņa, ka starp tiem, kas apņēmušies apturēt šos procesus, ir arī Brazīlijas prezidents, jo tieši Amazones lietus mežu izciršana rada vienus no lielākajiem draudiem Zemes ekosistēmai. Vienošanos atbalsta ASV prezidents Džo Baidens, apstiprinājušas arī citas lielākās pasaules valstis, tajā skaitā Krievija un Ķīna, lasāms medijos.

Vai klimata pārmaiņu priekšā, kas draud radīt neatgriezeniskas sekas ne tikai klimata izpausmēm un dabas daudzveidībai, bet arī uzdod jautājumus par cilvēces pastāvēšanu, valstis un to politiķi, kas pārstāv tik atšķirīgas un šķietami nesavienojamas vērtības, tiešām spēs sadarboties ne tikai vārdos, bet arī rīcībā? Pagaidām varam uzdot tikai jautājumu. Taču uz jautājumu, kā savu pusdienu porciju saistīt ar pasaules problēmu, gan atbilde atrodas. Mežus taču izcērt konkrētu vajadzību dēļ, proti, lai to vietā audzētu ko tādu, kas pārdodams mums ikdienas patēriņam. Piemēram, Brazīlijas mūžameži samazinās galvenokārt tādēļ, lai palielinātu sojas, palmu eļļas un liellopu gaļas ražošanu.

Nez kāpēc man šķiet, ka nepietiks tikai ar pasaules līderu vienošanos. Vai jel kas notiek, ja nesaņem sabiedrības atbalstu? Kā, kad un vai ir iespējama kopēja izpratne, piemēram, tāda, ka patēriņa pieprasījums parādīs – izcirst mūžamežus, piesārņot gaisu un ūdeni nav izdevīgi, tas rada zaudējumus, ne peļņu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi