Piektdiena, 26. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Arī lielie koki reiz bija viciņas

Andra Gaņģe

Pieradumam liels spēks. Ja gadiem esi gājis uz māju pa vienu un to pašu ielu, grūti izvēlēties citu ceļu. Bet vēl nepatīkamāk, ja ceļš, kas tev ikdienā pierasts un kurā zināms

katrs akmens, koks un krūms, tiek pārkārtots. Tikai tā var izskaidrot pretestību Cēsu pašvaldības plānam mainīt dzelzceļa stacijas laukumu. Internetā lasāmie komentāri gandrīz visi ir pret šo ieceri. Galvenais – komentētāji nav apmierināti, ka projektā paredzēts nozāģēt lielos kokus, kas atrodas stacijas laukuma vidū.

Protams, koks ir greznums pilsētā. Taču laikam lielo laukumu izveidot ērtu un patīkamu, neatvadoties no lielajiem kokiem, nevar. Reizē jāņem vērā, ka laiks iet un līdz ar to mainās arī prasības un vajadzības. Turklāt vajadzētu iedomāties, ka arī šie koki kādreiz bija mazas viciņas, tikko stādītas zemē. Un tolaik cilvēki noteikti priecājās, ka atstās nākamajām paaudzēm skaistus, zaļoksnus kokus. Kādēļ mēs tā turamies pie vecajiem, lielajiem, kuri jau drīz savu mūžu būs nodzīvojuši? Projektā taču plānots veidot jaunus apstādījumus, kas droši vien priecēs ne tikai vienu paaudzi vien. Kādēļ neatstāt nākamajiem jaunus, zaļoksnus kokus, bet novēlēt tiem jau pussatrupējušus, kurus tad jau noteikti vajadzēs nozāģēt? Kādēļ nav pareizi veidot laukumu ar domām par to, lai atstājam mantojumu nākamībai?

Atceros, ka nemaz ne tik sen bija liela un diezgan nikna cēsnieku domu apmaiņa par Blaumaņa bulvāra papelēm. Tās tika nozāģētas, vietā iestādīti jauni kociņi. Tolaik dažiem šķita, ka lielo papeļu nozāģēšana būs traģēdija, nu visi par to aizmirsuši, un, visticamāk, apkaimes iedzīvotāji priecājas par zaļoksnajiem kociņiem. Tāpat ar Rožu jeb seno Tirgus laukumu. Ne viens vien bija neapmierināts, ka apstādījumu vietā izveidots bruģēts laukums. Nu laukumā Ziemassvētkos tiek iedegta eglīte, bērni iet rotaļās, bet vasaru karstajās dienās skraida strūklakas vēsajās šaltīs, kamēr pieaugušie turpat līdzās kafejnīcā padzer glāzi minerālūdens. Un visi ir apmierināti.

Jā, pārmaiņas ir jāizdzīvo un jāpārdzīvo. Grūti šķirties no tā, kas pierasts. Taču, ja tā būtu domājuši mūsu senči, nebūtu ne skaisto seno aleju, ne parku, ar kuriem šodien lepojamies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Karā nosargāt savu kultūru

13:20, 10. Sep, 2025

Protams, karš Ukrainā jau kuro gadu ( diemžēl) ir viena no galvenajām tēmām plašsaziņas līdzekļos. […]

Slava Cēzaram, piedodiet, – Trampam!

11:56, 9. Sep, 2025
1

Ir pilnīgi skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pats sev liekas burvīgs. Viņš […]

Kā intereses aizstāvēs iedzīvotāju padomes

11:54, 8. Sep, 2025

Cēsu novadā darbu uzsākusi pašu skujeniešu ievēlētā Skujenes pagasta iedzīvotāju padome. Tajā iesaistītie ir apņēmības […]

Labie un sliktie

15:23, 3. Sep, 2025
1

Mēs faktiski droši varam apgalvot, ka Putins ir sliktais un Zeļenskis- labais, ja runājam par […]

Pasaule kā liela ģimene, arī destruktīva

13:48, 3. Sep, 2025

Grūti aptvert, ka karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu. Turklāt starptautiskā sabiedrība ne tikai nespēj […]

Nedaudz par stārķiem un citiem putniem

15:18, 1. Sep, 2025

Vēl jau tīrumos kādu var redzēt, bet šajās dienās tie būs prom. Vieni viņus dēvē […]

Tautas balss

Sludinājumi